Dzēsts profils
22. dec 2010. 16:20Андис, а вот такой у тебя нет!
Dzēsts profils
22. dec 2010. 16:20..un pilnmēness vakarā, siltā namā, tīros kreklos pēc vakariņu galda uz gultas malas Ieva zīda bērniņu. Uz nakti pielieku krāsnī dažas pagales, rīt sola vēju, puteni.
Būs arī mazajam jāuzdāvina sniega lāpstiņa... varēsim visi izjautroties.
Dzēsts profils
22. dec 2010. 16:19es egli mājās nenesu, žēl koku, priecājos par eglēm Rīgās pilsētā...Tava egle, Andi ir ļoti skaista...priecīgus un siltu svētkus...
Ilze B. 22. dec 2010. 16:12Bet tas tomēr ir ko vērts.............nevis prasti - bļaut!
Moon M. 22. dec 2010. 16:11Tāpēc jau izvēlējies tādu taktiku........mierīgi,ar apdomu,bet ar glancīti-lai logi aizsvīst..........
Ne katrs tā māk......
Ilze B. 22. dec 2010. 16:10Ja jau nebļauj........tad vajadzētu būt savaldīgam un apdomīgam.
Moon M. 22. dec 2010. 16:09............iet runa,ka nebļauju,bet .................pasaku..........
Vai tad bļaujot var ko mīļu arī pateikt?
Ilze B. 22. dec 2010. 16:07Nu tas skatoties, ko šis cilvēks saka,ka logi aizsvīst.
Varbūt ko jauku un mīļu...........vai nu vienmēr jau to sliktāko?
Moon M. 22. dec 2010. 16:07Mīlē jau gan (varbūt-bet diez vai) un cieš........un sūdzas........
Aivars K. 22. dec 2010. 16:05nu re, moon, un tad nu mīlē to *logu sviedrētāju* i ar sirdi, i miesu..p un cieš.. kā visos lubu romānos..
Moon M. 22. dec 2010. 16:04It kā jau smieklīga atziņa,bet diemžēl tā notiek.
Viens pazīstams cilvēks reiz teica tā:-:"Es mājās nebļauju,bet pasaku tā,ka logi aizsvīst.........!!!"
Aivars K. 22. dec 2010. 16:02ak pareizi, moon.. kādreiz meiteņu atmiņu kladēs bija ieraksti *** sievietes liktenis mīlēt un ciest***.. kā es varēju tādu klasisku atziņu piemirst!..ppp
Dzēsts profils
22. dec 2010. 16:00Katraij musu dzives darbibaij ir sekas ....tadas vai citadas bet tas irr .
Dzēsts profils
22. dec 2010. 15:59Šodien atved pie Manis un stādi man priekšā visu priesteru un klostera ļaužu dvēseles, iegremdē viņa manas neizsmeļamās Žēlsirdības jūrā. Viņas ir tās, kas man palīdzēja izturēt manas rūgtās mokas Golgatas dienā un caur šīm dvēselēm kā caur kādiem kanāliem plūst uz visu cilvēci Mana Žēlsirdība. (klusuma un pārdomu brīdis)
Sirdsmīļais Jēzu, no kura iziet viss labais,jo mēs paļaujamies uz Tavu bezgalīgo labestību un pieņem mūs Tavas Mīlestībā visaptverošās Sirds mājoklī un neļauj mums no tās nekad šķirties. Lūdzam Tevi Tavas Mīlestības dēļ, Tu, kas esi vienībā ar Tēvu un Svēto Garu.
Pirmsmūžīgais Tēvs, ...
Uzlūko savā žēlsirdībā visu cilvēci, un īpaši nabaga grēciniekus, kuri ietverti Mīlestības visaptverošā Jēzus Sirdī un Jēzus Krusta ciešanu dēļ esi mums žēlsirdīgs, lai mēs slavētu Tevi mūžu mūžos. Amen.
Te varam atcerēties arī Jēzus vārdus - Jēzus saka, lai cilvēki, redzēdami jūsu labos darbus slavē jūsu tēvu, kas ir debesīs, it sevišķi priesteriem un klostera ļaudīm tāpat var sacīt ticīgiem – mums ir jāpūlas būt par tādu kā labu piemēru cilvēkiem tieši tāpēc, lai cilvēki nevis mūs slavētu, bet slavētu Dieva žēlsirdību, jo viss tas, ko priesteri vai klostera ļaudis ir spējīgi darīt – tas viss ir visvairāk vairāk kā citiem cilvēkiem Dieva žēlsirdības, mīlestības un žēlastības dāvana.
Šai nedēļā tiekam aicināti, lai mēs lūgtos Dieva Žēlsirdības kronīti. Ja kāds kaut vienreiz mūžā palūdzas Dieva Žēlsirdības kronīti, Kungs Jēzus dod tādu garantiju, ka tas cilvēks vismaz tik daudz, kā ellē nekad nenonāks. Varbūt tur gari gadi šķīstīšanas, bet gala iznākumā noteikti būs Dieva valstībā izpestīts un laimīgs. Tātad ticēsim šim Dieva apsolījuma spēkam un Žēlsirdības kronīti sirsnīgi lūgsimies, īpaši šajā nedēļā, tāpēc ka tieši šajā nedēļā īpašām īpašām žēlastībām Kungs Jēzus apdāvina šo lūgšanu. Varbūt 10kārt stiprāka ir šī lūgšana tieši šajās dienās, ja lūdzamies pirms Dieva žēlsirdības svētkiem. Kungs Jēzus māsai Faustīnai saka - katru reizi, kad tu ienāc baznīcā, pasaki šos vārdus – Kungs Dievs, es upurēju Tev Tava vismīļotā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vissvētāko Miesu, Asinis, dvēseli un Dievišķību kā pārlūgumu par mūsu un visas pasaules grēkiem. Jēzus sāpīgo ciešanu dēļ esi žēlsirdīgs mums un visai pasaulei.
Moon M. 22. dec 2010. 15:57Ta ne jau pati......tiek radīti visi apstākļi.lai viņa justos atkarīga no vīrieša....un tad jau arī cieš.Reti kura saņemas,paceļ cepuri un .......sveiki Gauja.
Dzēsts profils
22. dec 2010. 15:52- Viss notika tāpēc, ka tu sagrābi stūri! - Es sagrābu stūri tāpēc, ka mašīnu sāka „nēsāt”! - Mašīnu sāka nēsāt tāpēc, ka tu norāvi rokas bremzi! - Es norāvu rokas bremzi, jo tu sauci: „Palīgā!”. - Es saucu: „Palīgā!”, jo tu man no gāzes pedāļa nogrūdi kāju! - Es to izdarīju tāpēc, lai tu neietriektos ceļa stabā! - Tas notika tāpēc, ka mums nedeva ceļu, jo tu pa logu izbāzi roku, it kā mēs taisītos nogriezties pa labi! - Es pa logu izbāzu roku, lai parādītu tev, kurā kokā mēs ietrieksimies, ja tu mani neklausīsies! - Dārgā, bet beigās mēs taču ietriecāmies pavisam citā kokā!!!
Kādam vectētiņam bija sieva — vecmāmiņa, kura saslima un jau grasījās mirt. Vectētiņš devās meklēt kādu ārstu, kas varētu glābt viņa sievu.
Beigu beigās viņš nokļuva pie alternatīvās medicīnas speciālista. Ārsts uzklausīja vectētiņa bēdas un teica:
— Ir tikai viena iespēja, kā jūs varētu izglābt savu sievu — jums ar viņu jāpārguļ!
Vectētiņš bija izmisis:
— Bet ārsta kungs, esmu jau tik vecs, man uz rokām savā laikā pats Ļeņins nomira. Es taču to nespēšu!
Bet ārsts atkārtoja:
— Tā ir jūsu vienīgā iespēja.
Nu, vectētiņš aizgāja mājās, savāca visus savus spēkus un galu galā tomēr izpildīja savu laulātā drauga pienākumu.
Pamostas vectētiņš no rīta — vecmāmiņas vairs nav viņam blakus. Skatās, viņa jau rosās pa māju — pankūciņas cep, dziesmiņas dzied. Vectētiņš nožēlā sit sev pa pieri:
— Esmu gan es gatavais muļķis, es taču varēju arī Ļeņinu izglābt!
Dzēsts profils
22. dec 2010. 15:51Jānītis: - Tēt, pastāsti, kas ir politika?
Tētis: - Nu skaties, piemēram, mūsu ģimene.
Es pelnu naudu, tātad es esmu finanšu ministrija.
Mamma vada saimniecību, tātad viņa ir valdība.
Vectētiņš seko lai mājās būtu kārtība, tātad viņš ir arodbiedrība.
Mājkalpotāja dara visus mājas darbus, viņa ir uzņēmēji un darbaļaudis.
Viss ko mēs darām ir priekš tevis, tātad tu esi tauta, bet tavs jaunākais brālītis mūsu nākotne. Saprati?
- Nē.
- Nu tad ej gulēt.
Nakts vidū Jānītis pamostas no brāļa raudāšanas, viņš skrien modināt māti, bet tā neceļas. Tad viņš dodas meklēt tēvu un atrod to virtuvē, kur tas kniebjas ar mājkalpotāju, pie kam vectētiņš to visu novēro pa durvju šķirbu. Pēc tā visa Jānītis atgriežās savā guļamistabā.
No rīta viņš satiek Tēvu un saka:
- Tēt, tēt es sapratu kas ir politika.
- Nu?
- Tas ir tad, kad finanšu ministrija drāž uzņēmējus, valdība tajā laikā guļ un arodbiedrība uz to visu noskatās caur pirkstiem. Tajā pašā laikā uz tautu visiem uzspļaut, bet nākotne ir sūdos.
Aivars K. 22. dec 2010. 15:50kādreiz paliek tās nabaga sievietes žēl.. ka pati sev tādu likteni lēmusi.. vai kāda vainas apziņa par iepriekšējām dzīvēm, vai?.. kad būtu kāds grēks jāizpērk?.. nevaru saprast..
