Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:44m.martra, vai gan var būt vēl savādāk? / šņabi gan nē, tas nav manējais :laugh , tad labāk zīmēju eņģeļus sniegā (vai noroku kaimiņu sunI...tai pašā sniegā ) /
Moon M. 26. dec 2010. 12:41...nu tad ar tik platu platu smaidu,sniega šķipeli rokā..............un marš strādāt
Moon M. 26. dec 2010. 12:39Ilona.
Paldies par skaisto blogu.
Ja tev kādreiz paliek grūti,
Tad pie velna bēdas sūti.
Un ar draugiem iedzer šņabi,
Gan jau atkal viss būs labi!
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:38Nav pamata saskumt. Jo silti. Ļoti. Un tas-pašas sevi, tas strādā ... no pašas sevi - uz citiem, kas apkārt
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:37oma ir laba , saulīte spīd un es smaidu !
Moon M. 26. dec 2010. 12:36Ingrīda.
Kāda skaista sērsna ir šorīt,cik skaisti izskatās zariņi .....pieskaroties viss skan........kā kristāliņi.
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:36Kaut ko klusiņām, klusiņām -
Kā krīt sniegs,
Kaut ko viegliņām, viegliņām-
Kā tālu atmiņu Tu man nodziedi,
Viss vienalga no kurienes.
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams,
Es tik tuvu Tev esmu,
Ka tālumu nemana.
Viss, kas pastāv starp mums tikai savieno -
Tāda caurspīdīga var pasaule būt,
Kad ir laimīga.
Tad var klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
Un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu -
Nodziedāt pašu skumjāko,
Bet būs priecīgi!
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:35 skaisti!
...nu ko- tad eju tīties mīlestībā /piparkūku mīkla jau dīdās uz palodzes /
Ingrida X. 26. dec 2010. 12:35Man patīk, kā mēs pašas (-i) sevi stiprinām, uzmundrinām..........un tā.
Nesaskumt. Vismaz- censties:))
Moon M. 26. dec 2010. 12:35Didzi
Kādu marinādi Te nosūtīt:-no tomātiņiem,gurķīšiem vai skābiem kāpostiņiem.........
Ingrida X. 26. dec 2010. 12:33Attīrīju. Ne viegli, protams.
Atkausēju. Drusciņ vieglāks pasāciens:))
.........................................................................
Zini- biju aizmirsusi...mazliet.........cik jauki ir šajos.........ikdienas sīkumos.....dalīties:))
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:33Diena sākās labi - es pamodos
Moon M. 26. dec 2010. 12:31
Pārdomas svētkos...
Šovakar mazliet piestāsim
Pie Ziemassvētku egles.
Zem tās plašajiem zariem
Noliksim ikdienas steigu un rūpes.
Noglabāsim egles čiekurā
Savas nedienas un bēdas.
Iedegsim svecītes zaros,
Lai mieru dvēsele rod,
Un liesmas siltums sasilda to.
Un svētvakara svētība plūst
Pār nedienu rūgtuma ēnām.
Lūgsim no sīkstās egles sev spēku,
No sveču liesmām- cerības gaismu,
No egles čiekuriem- nākotnei ticību.
No piparkūku smaržas- mīlestību.
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:23Eh, labi, ja tā- Ziemsvētki cauru gadu Sevī pašā. Lai no siltuma un mīlestības var neatkausēties, neatrakties.....
Baltu šo skaisto laiku! Baltu- visā!
Ingrida X. 26. dec 2010. 12:21.............jā, mēs sūtām savas liesmiņas (siltumiņu?????) tiem, kam, mums šķiet, tā varētu trūkt, varētu.....noderēt, lai cik.....tur tā.......nu tā..siltumiņa.............
Un, ne sakarā ar Ziemassvētkiem, Pirmajiem vai Otrajiem, ,nē, galīgi ne sakarā ar tiem.......sūtām...........arī paši sev.
(Šorīt atkal jāatrokas....tiem.....kam jāatrokas.............jāatkausējas....kaut kā)
Dzēsts profils
26. dec 2010. 12:18Vislabākā dāvana ir tā , kas ienāk caur sirdi .


