Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:36
Mēs strādājam neredzamas,
jo mēs esam saknes.
Pa miligramam, pa pilienam
uzsūcam spēku-
stumbram.
Gan klusajos vasaras rītos,
kad skaidri var dzirdēt putnus,
gan ledainās decembra naktīs,
kad zari čaukstošām balsīm
tunā par uzticību,
Mēs strādājam.
Vai esam laimīgas?
Nezinām. Strādājam.
Vailaime ir pats nepieciešamākais?
Nezinām. Strādājam.
Mēs zinām savu pienākumu
un negribam trūdēt.
Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:31Doma laba, ir uz ko tiekties, protams tiem, kas pēc tā ilgojas
Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:28Skumji, bet mīļi...
Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:26Vaidieniņi,tas gan ir ieputināts.
Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:24
Vēl jau tik tālu neesam :)
Ārija x. 4. jan 2011. 10:20Mjā! Traki, ja šitā ir Tev "feiverit lengvidž". Tādas feiveritās lengvidžes neskādē vispirms iemācīties!
Dzēsts profils
4. jan 2011. 10:01Mīļā sirds, paskaties vārdnīcā tomēr- ko nozīmē "lave"...jo ar tulkojumu sanāk dikti smieklīgs šis teksts.Jeb šis gabals ir domāts kā parodija?
Dzēsts profils
4. jan 2011. 09:54...ko tik nevaram .....
Dzēsts profils
4. jan 2011. 09:49Meita, kad bija maza skaitīja arī šo.............
Dzēsts profils
4. jan 2011. 09:45Sniega gan pilns,redz valnis pat.


