Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:56Vakarā klusā,kad zvaigznītes mirdz,
Ilgojas pēc Tevis mana sirds!!!... Es.
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:54Frēzij , es ari nesmu es , pažarnieks izklaidējas!
artūrs k. 6. jan 2011. 23:53Vienkārši laiks cilvēkiem izmirt kā dinozauriem. Jo visas radības uz zemes sasniedz maksimālu uzplaukumu un pēc tam izmirst masveidā.
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:52Kur Tev tik bieži mainās portreti un tik maziņi,ka nevar saskatīt?!!!
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:52Tas ir loti svetigi. Manuprat, ta ir visaugstaka milestiba no visuma puses pret dzivam radibam, kada vispar var but. Visums mus ta mil, ka ir apnemies but augstaka mera taisnigs pret mums. Tas nozime, ka ikvienam no mums vins ir atvelejis brivu vietu virsotne. Un mums atliek izveleties pareizu celu, pa kuru varesim noklut saja virsotne. Vispar visuma augstakais taisnigums ir lielisks piemers tam, kadiem jaklust mums pret apkartejo pasauli.
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:51Un tāpēc, cilvēk, neaizmirsti sevi
Un neļauj citam tavā vietā lemt,
Jo īsts ir tas, ko tu ar sirdi redzi,
Un paliekošs, ko var ar prieku ņemt!
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:51Bet kurš gan, cilvēk, rūpēsies par tevi?
Kurš tavu laiku īstā vietā liks?
Kurš tavā vietā realizēs sevi
Un kam gan prieks par tavu mūžu tiks?
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:50Ilga Es 22:34 Tad varu es arī beigt un kāpt nost?! Joks.
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:50Frēzij , es nesmu es , pažarnieks izklaidējas!
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:50Vislīdzjūtīgāk cilvēks žēlo sevi
Un likteni par noziedznieku sauc.
Jo kur tad ir tās puķes, kuras nevīst,
Kad vēja spārniem dienas garām trauc?
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:49Visnesaudzīgāk cilvēks izdzen sevi,
Kad svešu viedokli par uzraugu sev ņem,
Un tad pret kalnu tā kā klibu ķēvi
Viņš savu sirdsapziņu nomirt dzen.
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:46Nesaki man, ka mīli,ka ilgojies,
Tik atļauj būt vājai,
Atļauj kaut vienreiz pateikt:- Es nevaru,
Man vairs neklausa kājas...-
Atļauj, ka rūpes, lielas un mazas,
Tavās rokās tad lieku,
Uz saviem platajiem pleciem
Atnes man mierīgu miegu!
Lai man atkal sapņos nerādās
Gara un lietaina diena,
Kad es, dubļu šlakatām apšļākta,
Brienu pa ceļu viena...
Dzēsts profils
6. jan 2011. 23:45Sveika, bēda, tu atkal esi klāt!
Sēdies pie galda un skaties man acīs!
Un apsēžas arī, es gaidu ko sacīs.
Un bēda man iečukst klusi, klusi -
Nekur jau nebiju aizgājusi.
Tu vienu strēķi pa gaisu vien skrēji
Un mani, kā sacīt, neredzēji.
Tev bezgala gara liksies šī diena,
Liec vēl vienu krēslu klāt,
Es neesmu viena...
