respect

Paldies , Gold fish !   

Apsegsim eža kažociņu.

Ilgi valkājot eža kažoku ..., adatas sāk uz iekšu augt un dur vairs ne citiem , bet pašam ...

uož pēc ielenes vai transvestīta. :)

Eža kažoks man bija un būs vienmēr, un tas man netraucē mīlēt un būt mīlētam, tas man netraucēja vienam izaudzināt savu bērnu, tas man netraucē mīlēt ļaudis un Dzīvi, - tas man netraucēs arī turpmāk!
Janeks

Tādas, kādas pati izvēlies.

Par vēderu- teikšu īsi- ar tukšu vēderu nekur nekas labs nesanāks, jo domas būs par pavisam ko citu. Par to mīlēšanu... Ja sāksi otru mīlēt kā sevi pašu - būs pamatīgas auzas. Mums katram ir vairākas dzīves situācijas, kurās esam noteiktās pozīcijās- vecāki, bērni, draugi, mīļotie, kolēģi, un visa sākumā- esam viens pret vienu paši ar sevi. Un katrā situācijā uzvedībai un attiecībām jābūt adekvātām , lai nebūtu konflikt sitāciju. Upurēšanās nav vajdzīga nekad un nekur- tā ir spēle bez uzvarētājiem, nedz vecākiem, nedz bērniem, nedz mīļotajiem.

Paldies par šo duetu ,atgriezos jaunībā.

Ja nav labojams- nu ko, lai dara, noraksti pieredzei. Un citreiz- nemelo, ne balti , ne melni, ne labi , ne slikti. Patiesums ir liela priekšrocība jebkurā situācijā.

Droši vien , ka ne jau visi ir tādi - neko nedaroši sapņotāji, vai ne. Bet - Tev ir liela daļa taisnības, visās dzīves jomās- cerības, sapņošanas nu nekādi nevirza procesu tuvāk realizācijai,bet gan tikai paņem laiku un spēkus.

Un kas lika iziet pie tā - cita, kurš nav ne smuks, ne gudrs, ne mīļš? Neviens, tikai paša cilvēka lēmums, paša izvēle. Vienkārši- ja jau precējies cilvēks ir ar domu- pie kāda taču ir jāiziet , tad nu grābju tik ciet, tad ko pēc tam sūkstīties par dzīves netaisnību>? Pats tos mēslus vien ir savārījis, ar spožu domu- gan jau viss pats no sevis nokārtosies. Ikdiena , problēmas, domstarpības būs jebkurās , pat vissaskanīgākajās attiecībās - un tas ir tikai normāli. Bet ar to atšķirību- ja cilvēki ir precējušies tādēļ, ka  ir vēlējušies būt kopā tieši ar šo cilvēku un pieņēmuši visas viņa īpašības- tad arī problēmas būs viegli risināmas, tās nebvūs katastrofa, bet gan - ceļš uz priekšu.

Tādā variantā - tā nav mīlestība, bet viena prasta izmantošana. Un n o tā, ka viens mīlēs un cietīs, kamēr otrs būs nodevīgs, staigās apkārt, vai vēl kaut kādas cūcības strādās- nevienam nekāda labuma nebūs. Nevajag idealizēt skaistus vārdus, bet nolaisties uz zemes un dzīvot un mīlēt reāli .

http://www.youtube.com/watch?v=GFwu1xNUN-g&feature=player_embedded#!

ziedu kurpēs vasara
apstaigā kad pasauli ...

Nu , nu , pēc citiem avotiem- Maķedonijas Aleksandrs izcēlās ar puišu mīlēšanu, nevis sievas klausīšanu..Un ne jau sieva lika viņam ko iekarot, bet gan - paša ambīcijas un tā laika stratēģijas un valstiskās koncepcijas.Palasi kaut ko vairāk par tā laika vēsturi..