Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:53

Labi teikts

Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:52

Es jau dzīvoju........tika ir kas neprot to novērtēt......

oome S. 10. jan 2011. 08:51

Vientuliibas celji ir neizdibinaami....

Heino V. 10. jan 2011. 08:49

Uz vientulības pareizā ceļa.....!

Heino V. 10. jan 2011. 08:45

Vai ar aizliegumu būs kas līdzēts?

Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:43

ko tad pats tā nedzīvoji, sprediķotāj?

Heino V. 10. jan 2011. 08:38

Ko es tur audzēšu  un cik daudz.Cik naudas varu atļauties.

oome S. 10. jan 2011. 08:37

.......tikai tagad modee neatkariiba.... un cilveeki uz to ir taa iecikleejushies ......

Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:37

Sev nepaliksi garlaicīga, bet citam varbūt tāda būsi apnicīga.......

Mairita G. 10. jan 2011. 08:35

Luters bija gudrs vīrs.

Ārija x. 10. jan 2011. 08:34

Elementāra patiesība. Tikai problēmas ar realizāciju praksē!  

Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:34

Nerunā muļķības.....lai nebūtu garlaicīga...

Dzēsts profils 10. jan 2011. 08:32

....lai paliktu viena

Dzēsts profils 10. jan 2011. 07:58

Ul cha ... , Kaķi ir brīvību mīloši un vienmēr staigā , kur pašiem tīk un ir mīļi pret tiem , kuri pret viņiem tādi ir ..., kāpēc mocīt dzīvnieciņu... , nekā smieklīga nesaskatu Tavā stāstā , kā tikai ņirgāšanos par dzīvnieciņu , kurš pretojas , kā nu māk ..., iegādājies labāk kāmīti , nemoki kaķi .

ierakstam «Kaķis un tablete»
Janeks L. 10. jan 2011. 01:45

No pirmā bloga, - un uzreiz tāds maksimālisms...

Dzēsts profils 10. jan 2011. 01:29

Es biju  isteniba mazliet shokeeta, jo  izgaju uz pavisam citas ielas,  biju gajusi to celju vienreiz, tiesa, pa dienu, bet  tomer.. man skita, ka tur nav ko zinat, ej un bus... bet nee... nebija viss...
reuzltaata slapjas  kaajas, izmirkushi mati un  lietus slaakatas...

ierakstam «Lietus»
Brigita R. 10. jan 2011. 01:26

Šodien kaut ko es pazaudēju ... es pazaudēju laika sajūtu ... Jau no paša rīta, nē, jau vakar zināju, ka šis vakars piederēs tikai man un manām priedēm, Saulei, kas par godu šai dienai aizgāja ar krāšņu žestu, mākoņiem, kas aizsedza gulbju deju, kas tina dūmaku ap mani un jūrai, kas pazemīgi klanījās man pie kājām ... Es nejutu laiku un arī negribēju to just ... Es aizmirsu par to ... Nē, es vienkārši nevēlējos raudzīties laika rādītājā ... Es vēlējos piederēt kaut kam cēlākam, kaut kam varenākam par Cilvēku ... kaut kam, kas nav pret mani sāpju zobenu vērsis, kaut kam, ko varētu saukt par Draugu ... un tā ir Māte Daba ...

Šodien es pazaudēju laika sajūtu, bet ne laiku!!!!

Teica man tēvs:
- Nebūsi nekad tu viens,
Būs saule un mēness,
Būs jūra, okeāns,
Un ja draugi tevi pamet
Tev mūžam piederēs:

Zila jūra, vējš,
Saule, kas riet.
Mēness pusnaktī
un ceļš, kuru iet.

Kā to lai zin'
Vai es būšu priecīgs rīt?
Vai redzēšu laimi,
No debesīm, kas krīt?
Bet es zināšu vienmēr
Man kaut kas vēl piederēs:

Zila jūra, vējš,
Saule, kas riet.
Mēness pusnaktī
un ceļš, kuru iet.
(Muktiņa dziesma)

ierakstam «Lietus»
Dzēsts profils 10. jan 2011. 01:16

Tev ir talants!!!

ierakstam «Pasaka!»
Vasilijs P. 10. jan 2011. 01:03

Vienacis cilvekedajs un ezelis.

Vasilijs P. 10. jan 2011. 01:00

Slepena karalpils..Vel pietrukst vienacis cilvekedajs un ezelis.

ierakstam «Pasaka!»
Autorizācija