Nea , viņa smaida ...

Nu kaa kuram! :))) Ja Tev taa intuiicija veel chuch, tad droshi vien akcents izpaliks!  

Jā , un galvenais ir - akcents ...

Nea...zilaa ar sarkanu akcentu! :)))

zilā - ir ilgu krāsa ...

Jā gan , tā man ļoti izlīdzēja nesen ..., bet šovakar laikam ir aizsnaudusies ...

Doshu vienu noraadi, tachu ne shajaa blogaa! Kuraa jautaasi? Es atbildeeshu nebuus gruuti atrast! :)))

Nu tad izmanto izslaveeto sievieshu intuiiciju!  

Tā arī domāju , kā saku - tikai garīgā kontaktā var sajust , vai tā uguntiņa ir no Tavējā spektra , vai no paralēlās galaktikas spīd ...

Mhmm...   Un kaa Tu domaa?

Le , būtiskais nav acīm saredzams ..., drīzāk var sajust siltumu no uguntiņas , kura uzrunā , ja tā ir Tavējā ...

Man liekas , ka viņš nepareizi mērīja , kājas sākās tur - kur vēders beidzās ...

Strap daudzaam uguntinjaam ir jaaprot saskatiit to kuru veelies, tachu to laikam var izdariit tikai vienaa spektraa kveelojoshas! :)))

Jauka bilde, veelies piemeerotas notis? :)

.....un,ja nu prot,ja saprot,vai manu,vai,bet nav podziņas,kuru nospiežot-sāktu lietot.......

Aiz manām durvīm tavi soļi skan -
Aiziet garām ir visvienkāršāk.
Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav, Pieklauvē un
nerunā.

Ar vienu pieskārienu pietiek,
Lai es ar tevi atkal saprastos.
Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav,
Pieskaries un nerunā.

    Man no jauna spārnus dod
    Kā putnam tavs vārds,
    Kad tu mani uzrunā,
    Un no jauna augšup ceļ
    Pār pelēkiem mākoņiem
    Tava klusā balss.

Pieklauvē - tās nav durvis, tā ir sirds.
Pieklauvē - tevi vien vienmēr dzird.
Ja tu nezini, ko teikt, ja vārdu tev nav, Pieklauvē un
nerunā.

    Man no jauna spārnus dod
    Kā putnam tavs vārds,
    Kad tu mani uzrunā
    Un no jauna augšup ceļ
    Pār pelēkiem mākoņiem
    Tava klusā balss.
                   /G.Račs/