Aivars K. 3. feb 2011. 13:27esi mierā, romi.. draugiem brūtes es nelasu nost..ppp
Dzēsts profils
3. feb 2011. 13:20Tad man ir galīgi slikti ar to internetu! ...un tas mani priecē!
Dzēsts profils
3. feb 2011. 13:19PLĀNS PAVASARIM.... elegants jautājums.....SMAIDS...SAULE...PALMAS..KOKCHS...BASEINS[ okeāns]..zzuperrrr PAVADOŠĀ PERSONA...un pilnigs miers un klususm tikai gulta pa brīdim iečīkstas...un tas tā atkārtojas jau gadu no gada.....
( tas paskaidrojošais teksts TEV tur baigi sarežģīts izdevies)....
Dzēsts profils
3. feb 2011. 13:18tas bija ko vērts!
Dzēsts profils
3. feb 2011. 13:09tu, puis, liec iekšā visus parametrus un savas spējas izklāsti. mošk sagribēšu.
Dzēsts profils
3. feb 2011. 13:03Tas bija uzjautrinoši!
Dzēsts profils
3. feb 2011. 12:51 nu Tu gan Romi...ņe po adresu tobiš šutki soldattskije
Kaķa gada rītā esi pelnījis kaķēna nadziņus, uzššššņaciens Tavā virzienā
Dzēsts profils
3. feb 2011. 12:50oj, nevaru. kā runāties, tā ērzelis, bet pie darba vecs kleperīts.
Dzēsts profils
3. feb 2011. 12:40citos stāstos notiek pretējais, acīmredzot, jānēm vērā no kurienes tumšādainais ir nekad neparakstītos uz divu minūšu poti
Dzēsts profils
3. feb 2011. 12:34Nebeidzamam, mūža garumā?
Moon M. 3. feb 2011. 12:33
Aiz loga pūkainas sniegpāŗslas krīt
Un lēnām savijas pēdējā valsī.
Vēl salušās peļķēs spoguļo rīts
Un aukstas debesīs zvaigžņu balsis.
Bet blakus pavasari jau jūt,
Iet ziema prom ar uzmestu lūpu.
Ar laukiem un mežiem vēl kopā būt...
Bet visam dabā jau citas rūpes.
No ziemas atvadās saules stars,
Strauts, atraisījies no ledus skavām,
Jau strauji joņo, kur pavasar’s
To smaidīdams sagaida vītolu gravā.
Tur piesaulē lēnām pamostas mežs,
Nost purina sniega pelējumu.
Tas kautrīgu skatienu kupenā vērš,
Kur sniegpulkstenīts sāk starojumu...
Nāk dabas mošanās mirkļa prieks
Un pirmās dzīvības trauslā dvesma...
Tik aizkustinoši mīļa mums šķiet
Sengaidītā pavasara vēsma...
Dzēsts profils
3. feb 2011. 12:31Ne mana cūka,ne mana druva,Mārtiņš nav mans favorits...

