Bet ir tādas mīļmantiņas... , kuras vienmēr , pārceļoties uz jaunu dzīvesvietu , paņem sev līdzi - kāds  mīļš   brūnacains , snaudošs lācītis varbūt ...

šāds teksts jau ir greizsirdība...  

pukes jau tikai  tam i paredzetas,lai godatu aizgajejus.  citam merkim, ta ir naudas izskiesana

Tas ir, tikai, apsveicāmi, it īpaši atzīstot austrumu dradīciju ietvaros, atbrīvoties no mantām ko jau kā trīs gadus neizmanto. Kādam tas dotu jaunu iedvesmu. Vecas lietas nevienmēr ārā metamas, bet davātas jaunai iedvesmai kādam, kam nav šo iespēju...

Balvu pusē atkusnis.

nu,bet vai tad var būt arī citādi?

Samaksāt ir lētāk neka maksāt ar savu dzīvi.

M-sniegpulkstenīte, tava doma no sirds nākusi, -jo tik skaisti šaubos vai žurnālists spētu uz nekraloga uzrakstīt!

...sniegs -
tas pats ūdens ir ,
vien kādas elpas -
sasaldēts ...

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīlēšanās - mana nevainība...

Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība...

Cenšos ziemu piemānīt
Un kāpēc man vienmēr šķiet,
Ka laika nepietiks
Pat vakaros
Kad snieg.

[M.Freimanis]

tieši manas domas,citādi tie nesaprastie izvēlas aiziet

Nu mūsu pusē ,ir gan pakusis...,āra slapdraņķis!

viņs savās dziesmās parāda ,ka nojautis savu laiku, laimes un pietiekamības trūkumu,  un pat gadalaiku kad izdzisīs un pat to ka kremēts tiks, kur dziesmas vārdi par to ,kas spārni noroti tiks un pret zemi atsitīsies(laikam paša vietā, pelni guldīti vai kaisīti visumam) un zeme to nepiedos...

UN DZIESMAS PATIES AR IZJUSTU, IZPRASTU CILVĒKA ESAMĪBAS BūTIBU  UN TAI VAIRS NEESOT PASAULE!  Skaistas dziesmas ar skaistu ,latvisku mierīgumu...LATVISKAS...

O jā, būtiski piekrītu teiktam, būsim pateicīgi ik katram, kas mums līdzās. Dot sparu un domu graudu jaunām idejām. Mākslinieka sūtība, ģenerēt publiku un katru atsevišķi dzīves dinamiskai virzībai. Katrā dzejā iekodēts virziens. Lai ejot ikdienā, ejot neguli, bet domā,- "Ko es varu dot cilvēcei!" , ne tikai savam vēderam un miesai. Mīlēsim lai raditu

Kāpēc atgriežas?Pārējo visu sieva iedod,bet seksu nē.To arī paņem ārpus mājas.
Nesakārtota ģimenes seksa dzīve.

Redz nu, kas ir romantika un laustie šķēpi un odas mīlai. Galā visas princeses kļūst par ķēkšām un masierēm. Kā teiktu Pljahovs,- Precos lai nemaksātu par pakalpojumiem gultā.

Nav problēmu.