Mīlestība solījumus neprasa.

  Dilaila,nespried pēc sevis,katram ir savādāk.....

Dilaila domājam jau ar vienādi... jo garantijas jau nav nekam..... arī dzīvijošiem blakus un baznīcā laulātiem...... , bet ja nebūs cerību nebūs vispār vērts dzīvot.

Tāpēc jau teicu,ka viens nav karotājs.....Ja mīl abi,tad viss ir okei!

Antra, no sākuma ir lielā mīlestība kurā tiek doti un prasīti solījumi par to vai šī mīlestība būs uz visiem laikiem un beigās izrādās, ka kādam no diviem dalībniekiem šī lielā mīlestība tomēr nav izrādījusies nemaz tik liela un tad nu paliek, ka solīts ir viens, bet rezultāts ir pavisam cits!

Antra.....vot to man arī nesaprast...

Jāni.................vēlēties jau tu vari, bet kur garantija, ka otrs arī to pēc kāda laika vēlēsies un tāpēc jau es prasīju ko tad darīsi ar savām skaistajām jūtām, ja otrs būs izlēmis savādāk! Varbūt mēs abi šajā mirklī domājam vienādi, bet kurš var uzņemties to atbildību un pateikt, ka tā būs mūžīgi.....................nu neviens taču!!!

Kaut ko nesaprotu...kas solījumiem ir kopīgs ar īstu mīlestību....

Domām un ticībai ir liels spēks........ .

Galvenais iet uz to.........lai ko tas  maksātu.

  Viss no tā arī atkarīgs,visam pamatā ir doma...

Te Dilaila nepiekritīšu, ja ļoti ko vēlas var visu... ir tikai jāvēlas un nekādi apstākļi nedrīkst traucēt.

Jā, es to zinu un man ir tāda tabula, bet teikšu atklāti................nu neievēroju jau
to visu!

Protams ka cilvēki jūtas un izskatās dažādi visos vecumos, bet kautkam par pamatu jābūt.... nu es ļoti varbūt gribētu nodzīvot līdz simtam, bet ceru ka tiksu vismaz līdz astoņdesmit...... tātad esu pusmūža.... lai arī jūtos ne vairāk kā uz trīdesmit pieciem:)

http://www.youtube.com/watch?v=m-yt08ymKQE

Tas taču Jāni ir atkarīgs no miljons apstākļiem, sakrītībām un tamlīdzīgām lietām!!! Laimes spēle un tikai!

Ilze, es te runāju tikai un vienīgi par solījumiem un apstiprinājumiem, un nav svarīgi vai cilvēks aizbrauc uz diviem gadiem vai divām dienām......................! Man liekas, ka tā ir tieši šausmīga bezatbildība kaut ko tādu cilvēkam solīt, ka jūtas nekad nemainīsies!!!

No tā jau arī radās šis jautājums.... Tās var būt dienas, nedēļas gadi..... tam nav nozīme, nozīme vai spējam pa to laiku saglabāt to kas mums ir.

  Kas ir izmērījis mūža pilno garumu un kurš var teikt ka tas ir pus mūžs???Cilvēka vecumu nosaka organisma kopējais veselības stāvoklis,nevis pases dati.Dažs labs jaunais var būt iekšēji vairāk novecojis noletojies,nekā tas,kurš it kā pusmūžā.Tā ir kopējā masu doma,kas ne vienmēr atbilst patiesībai,un uz kuru balstīties nevajadzētu.

Dilaila, bet ja nu ir atrastas šīs īstās jūtas un tad ir jāaizbrauc uz gadu,diviem..........
ko nu?
Protams labi, ka nav jāšķirās!

Tad arī sāksies īstā jautrība un bardaks galvā.......   Ceru gan ka Tev no tā izdosies izsprukt:)