SKATOS DARIT TEV NAV KO        .....

Varbūt ne vienmēr izdevīgi un/vai ērti, bet tomēr vērts, sevis paša dēļ...

cik smieklīgi

Godīgam pret sevi būt, nebūt pretrunā ar sevi. Tavs dievs ir pašu krekls miesā, bet ja šaubies? Pastāv un padomā...

IZ.....DZIVO GODIGI....TAS TA LAI TU ZINATU....SIEVIETEM TIKS PIEDOTI VISI GREKI...VARI SAKT ATRAUTIES

TEV TAS JAU IR PAR VELU...VARI DARIT KO GRIBI...TIKAI ZEL KA TEVI NEGRIB

Var jau visu................bet kā tad būs ar sirdsapziņu?

Vobļa

Bet , ja Tu jūti, ka neesat uz viena viļņa- ar to patiesumu, un gatavību veidot attiecibas, principa- dajebko... neviens tacu neliek ar varu turpināt to procesu un mocīties diskomfortā. Jā- žēl, ka nesanāca, bet - mēs esam pārak dažādi, ar dažādiem uzskatiem un pieņemamā lauku- nu nesapas mums, paldies par to laiku, ko bijam blakus, un atā, lai veicas  mums abiem   Un nākamo attiecību veidošanas procesā jau ieskatīsies dziļak- ar to zinašanu bagāzu- kas Tev patīk vai nepatīk, kam gribēsi pievērst uzmanību, kam - nē.  

Pirmais kas iekrita redzes lokā "Viņa glabāja to īpašam gadījumam"...rezultāts īpašais gadījums. Mainot attieksmi iespējams mainīsies notikumi. Īsi un varbūt asi, bet negribas izplūst komentos  

Mutants...

ja esi vientuls...nerauj citus vientuliba...jefins

es no 45.......

nosaut...labi ...lai pats nomirst

Valdi, CEPURI NOST, kārtīga sieviete nekad nestāstīs tādas muļķības, ka viņa visu laiku velta ģimenei.Tās tiešām ir tikai blozgas.

Tāpēc ka viņi domā visu ar fizisku spēku un nekaunību iegūt-garīgi vāji, un beigās taisa pašnāvības.

jefins...apupet...vecuma marazms...ta nebus tava dala

,,jā, Sonja...es Tev piekrītu!

Ir jau , ir tajā stāstā dikti daudz patiesības. ... Zini, drīz jau būs gads riņķī, kā atvadījāmies no ļoti mīļa cilveka ģimenē- tēta un vectēva.. Un man dikti mierīgi ap sirdi bija gan pašā grūtakajā laikā- tūļīt pēc bērem, gan arī tagad- mēs paspējām visu izrunāt, ko viņš vēlējās, ko es vēlējos, viņš zināja- cik ļoti mēs viņu mīlam un cik svarīgs viņš ir ģimenei... Skumīgi, bet gaiši ...Un tādēļ es nekad nepiekritīsu , ka par mīlestību nevajagot runāt katru dienu- vajag...ka tas ir banāli- nav, ja vien tas nāk no sirds. Un par tām mantām- jā, taupība un apdomība ir labas īpasibas, bet - nu nevajag pārspīlēt, vai ne...