jo bez otra cilveka tu esi nepilnigs

Vēl viens , hmm, mazliet pārspīlēts uzskats. Ne jau sievietes vērtību( lai kas ar to būtu domāts) apjēgs, bet gan- momentāli būs jāapstiprinā savs, vīrieša, dominējošā tēviņa( sorry, nekā personīga) statuss. Un visvieglāk to ir izdarīt saplēšoties un atkarojot sievieti... patiesībā t\as ir spēlītes , nekas vairāk, nekas , kas saistīts ar patiesām attiecībām starp vīrieti un sievieti. Nekādas romantikas- jā, bet ko lai dara. Labāk šādu situāciju neorganizēt un nesadomāties- nu tik būs...

un kādi varbūt vispār paskaidrojumi...DESMITNIEKĀ TU ESI TRĀPĪJUSI...

Paldies!

Paldies!
Bet pilnmeness gaidas jau nemaz ta aizmigt.nevar......kadus nedarbus tas atkal laus mums sastradat..............
Driz Patrika diena ar karnevaliem un alus dzersanu .......

Ta jau ir daudzas lietas jaunie netur mums lidzi....
Nav jau daudzi kas kopa ar mani peldas salaja un aukstaja jura ........jauna neviena

Balts kakis ar dazadas krasas acim varen romantiski. Ipasi tapec ka sis tiesam ir balta kaka gads -manejais.
Ta jau saka ,ka acis dveseles spogulis. Varbut tapec austrumniekiem pietiek ka atsedz tikai acis.....
Vilka acis un muzika loti piederas un fantastiski laba.

nice

Cmuks kaķis , arī kājiņas - rosinošas   , bet mani gan vairāk sižeta pavērsieni intrigē ...

man vēl ir tikai kaimiņienes kaķis:D:D:D:D

Хорошо - он по дому, а кто вне дома?
                    прошу прощения за ошибку!

   Как это... сделал предложение с условием???  Если предложение делает он, то условия ставьте Вы!
   Хорошо - он по дому, а кто вне долма?

Laikam daiļās kaimiņienes bilde ... Nu tad rādi arī Nezināmo ar ...

gan jau drīz, ja kādam patīk, tad jau jāturpina;)

Tak nieks par kļūdām... , labāk pasaki , kad nākošais turpinājums sekos ...

zinu ka daudz kļūdu, taču, pirmo reizi ko tādu daros:)

Pēc garlaicīgas apskates, kas aizņēma visu dienu, beidzot mani atlaida mājās. Izgājuši no slimnīcas, sajutām vasaras vieglo, tik ļoti patīkamo, vakara gaisu. Saskatījos ar kaimiņieni, sasmaidījāmies un devāmies lēnām uz mājām. Pa ceļam Rita, tā sauc manu kaimiņieni, piedāvāja ieiet netālu esošajā bārā, iedzert kaut ko vieglu un nomierinošu, lai noņemtu saspringumu, kas bija radies dienas gaitā. Protams, ka piekritu uzreiz, sajutos pat nedaudz kā uzvarētājs. Iegājuši dūmakainajā ar cigarešu, viskija, alus smārda sajaukumu telpā, virzījāmies uz bāra pusi. Iekārtojāmies un pasūtījām dzeramos, es kā vienmēr alu, Rita vieglu kokteili, nezinu kas viņā bija, bet izskatījās vareni gards. Iedzēruši pa malkam, mūsu acis neveikli saskrējās, uzkavējoties ciešā saiknē kādas sekundes desmit. Tādi kā samulsuši pasmīnējām, paņēmām savas glāzes, turpinot malkot dzērienus. Tā klusējot sēdējām izmalkojot pa piecām glāzēm. Sajutu galvā alus spēku, piedāvāju iet mājās, uz ko Rita arī apstiprinoši pamāja ar galvu. Ārā jau bija satumsis. Nesteidzoties gājām, vienkārši klusējot. Nonākuši pie mana dzīvokļa durvīm, Rita pieliecās un iedeva mazu karstu buču uz vaiga, sajutu sev kājās vieglumu, tas bija tik negaidīti. Atsveicinājāmies, kārtējā mazā neveiklā sasmaidīšanās, un gājām katrs uz savu dzīvokli. Iegājis mājās, devos taisni uz vannas istabu noskalot seju. Tad pēkšņi satrūkos, jo spogulī atkal ieraudzīju svešinieci, tikai šoreiz uzreiz arī pieskārienus. Man sirds sāka ārdīties kā negudra, pieskārieni bija tik ļoti reāli, viņas tēls vēl reālāks. Pagriezos un atkal nekā, tikai spogulī, kāpēc tur? Sāku pat prasīt, kas tu esi un ko vēlies, pie reizes nodomājot, kas ar mani?!? Ne jau katru dienu cilvēki aprunājas ar spoguļiem. Trakāk sajutos, kad pēc uzdotā jautājuma, pār kaklu pārslīdēja tāds kā viegls glāsts. Visa mana mugura bija šermuļos, rokas, kājas sāka trīcēt. Nemelošu, biju pārbijies. Kāds vājprāts mani ir pārņēmis, kā to izskaidrot? Pagriezos, lai ātri pamestu to telpu, bet tad sadzirdēju tādu kā balsi, reizē ar pieskārienu. Tas lika pārbīties līdz nemaņai. Aizcirtu durvis, iegāju virtuvē lai paņemtu cigaretes, biju sanervozēts, kā nekad. Devos ārā pīpēt, taču visu laiku likās, ka viņa man seko, ir līdzās. Pīpējot izdomāju, jāpiedāvā Ritai atnākt ciemos, paskatīties kādu filmu, mazais noteikti jau gulēja šinī stundā. Pieklauvējis klusām pie durvīm, dzirdēju tuvojamies soļus, sajūtas bija neveiklas, jo nezināju kā izteikt šo vienkāršo piedāvājumu. Soļi kļuva skaļāki, laikam jau tuvojās durvīm, tad apklusa, bet durvis neviens neatvēra. Lai nebūtu uzmācīgs un nepamodinātu viņas mazo, nodomāju, ka otrreiz neklauvēšos, soļoju atpakaļ mājās.

Pēc cieši izgulētās nakts, veicu savu ik rīta rituālu, ar kafiju un cigaretēm. Apsēdos uz trepītēm, pamanīju Ritu ar mazo. Pienākuši klāt, apsveicinājās. Saņēmos, lai pajautātu Ritai par pagājušo nakti. Ritas atbilde mani nošokēja. Izrādās, viņa uzreiz, kā aizgājusi mājās, sadomājusi aizbraukt pie saviem vecākiem uz laukiem. Bet soļi ko dzirdēju, nāca no viņas dzīvokļa......

Lieku acīs spičkas, lai neveras ciet ! gaidu stāsta turpinājumu ...