http://www.youtube.com/watch?v=_qLTW-PR9S8&feature=related

Nuja ... saprast - ka visu nekad neuzzināt   ...

Nu , kopš verdzība atcelta - tā bieži gadās ..

Labs teiciens - centīšos atcerēties ..

Nav zināms, iespējams, lai cits mokās ar bijušo...

...diemžēl tā tai dzīvē bieži notiek.

Mīlestība nerapreibina - viņa tikai cilvēku izmuļķo un padara neuzmanīgu ...

tas pats ir otraadi

Ir vēl arī piektā lieta - muļķība ...bet skumjas var svītrot ārā - viņas ir viegli noslēpjamas .

Atslēdznieka manikīrs ar dīzeļdegvielas vanniņām....un flekša dzirksteļstrūklām!

Nezin vai viņa īsta - nekur sertifikāts nebija redzams ..

Vari necensties, Jautrīt , Tavas rupjības aizlidos Visumā   ..., tas atslēgas vārds atklāja tavu inkognito ...

Bez tiem lidaparātiem viņa būtu gandrīz nepieejama - ja vajadzētu tajos kalnos kājām rāpties , no nobrauciena vairs nekāda prieka nebūtu ..

Maximus Maxii-   -
                 par jauko noveles pārstāstījumu. Ka aizvedi uz krastu zirgu.

Grāmata
Kas visu izteic bez mēles?
Man saka: tā grāmata,
Ar viņu labākās spēles
Un mīļākā saruna.

Nu te tā uz galda uzlikta,
Bet nenieka tā nesaka.

Varbūt tai kauns.
Pie auss to pielikšu.
Nu, grāmatiņ, stāsti, kas jauns!
Nekā es nedzirdu.

Ar mani gan tik mānījās.
„Ne, grāmatā visudien' jāmācās!
Tad varēsi pavadīt sarunās!”

Nu nē, tad labāk ar sunīti skrienu,
Nekā grāmatā skatos visu dienu.

„Un muļķis kā sunītis paliksi,
Tevi ari saukās par taksīti.”
              To nē!

Mīļai māmiņai
Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.

Tu vienmēr esi labiņa
Un žēlo mani katru brīdi:
Riet saule, aiziet dieniņa,
Bet tu aizvienam silti spīdi.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manim bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas, vai kādi nieki.

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi —
Man balta dzīves taciņa:
Tu savu sirsniņu man devi.

Mākonītis un mākonīte
Mākonītei balti svārki,
Zeltītām kroiķītēm,
Mākonītim puspelēki,
Melniem sprogu pušķīšiem.

"Nāc ar mani padejot,
Skaidru debess pagalmiņu:
Vējiņš pūta stabulīti,
Pērkons bungas rībināja."

Saskrej deju skatīties
Melna nakts padebešu —
Drūzmēdami, grūstīdami
Apgāž lielo lietus trauku.

Aiz ēnām
Ar paša varu
Ej lauzies vientulību nest
Ik stundā, vietā, kur tu stāvi;
Tā viena spēj tev spēku dvest,
Ko pārvarēt i pašu nāvi.
Tu vientulis jau esi miris,
Kā ēnas nāves briesmas klīst;
Nakts valgs, kas tevi sien, ir iris,
Tev dvēslē jauna diena svīst
Ar paša staru.

Pirmie upuri
Kā aizturētas elsas kaklu žņaudz,
Un sirdi plosa nesakāmas žēlas:
Tik daudz to kritušo, tik daudz, tik daudz,
Vēl viņu vātis čūlo sarkanjēlas.

Jums versmē dusmas tvīkst, sirds krūtīs klaudz,
No smiltīm dārgās asins sasmelt vēlas,
Kas mēmā stingumā pēc soģa sauc.

Kā draudot izmisušas acis skatās,
No stīvā skata miesas šalkās krātās.

Pazudušais dēls
Līst lieti, vēji pūš un vakars vēls.
Viņš vienās skrandās ģērbts un basām kājām.
Jūs domājat, ka pazudušais dēls
Nāk sagrauzts atpakaļ uz tēva mājām?

Bet vai jūs neredzat, ka viņa tēls
Ir lepni nesalauzts, ap viņa vājām
Un kuslām miesām skrandains purpurkvēls?

Nē, nenāk viņš, lai jūgā plecus liektu, -
Viņš nāk kā tiesātājs, lai jūs iz tempļa triektu.

Jautrīt , nesaki , ko man darīt , un es neteikšu ..., ja esi gudrs puika - sapratīsi ...

Man patīk...jaušamas jaunības pretrunas, garastāvokļa maiņas, dinamisms...
Cilvēks IzDzīvo caur sevi...