Vasilijs P. 6. apr 2011. 16:11Un lai butu vel ekonomiskak-janonem linijas lietotajam visa linija,un jaapmaina stabi.
Mārtiņš M. 6. apr 2011. 16:10...piekrītu, Ilga, bet ka var pazaudēt attiecības?....... aizies tas kurām lemt ir iet, neatkarīgi ne no kā..... kas emocionāla līmenī paliek, jau kaut kas cits...
....nevīžība grauj attiecības, bet tas no nenozīmē ka pazaudētas.... un mājas gariņš nepalīdzēs, pat ja ļoti lūgsi....
iim e. 6. apr 2011. 16:10Kāpēc otram jaukt glvu ar atmiņām, javiņam jausen ir citadzīve.
Vai navlabāk paturēt savas fantāzijas pie sevis un neskraidīt apkārt kliegdamam -- es esu dzīvs"".!???
Dzēsts profils
6. apr 2011. 16:09Notiek vis šai dzīvē traki.
Rodās pantiņi man švaki....
Bet sird jau laba, tas nu gan..
Tad pasmiesimies kopā ar.
Aivars K. 6. apr 2011. 16:09jā, Dilaila, kādreiz tiešām prieks, ka viss labi beidzies.. nav j;ēgas reanimēt to, kam tāpat jāmirst.. mazāk sāpīgi ..
Dzēsts profils
6. apr 2011. 16:08Tavs domu traktāts piemērots
premjera V.D. kādas runas fragmentā.
Dzēsts profils
6. apr 2011. 16:08līk tā ir labi.....visiem uzlabojies garastāvoklis....ne tā kā Lauris raksta, ka veči nemāk pantiņus rakstīt......Juri Osi
Dzēsts profils
6. apr 2011. 16:04Vecpuiša dziesma
Es esmu nabags vecpuisis
Un tādu vēl ir daudz
daudz precības jau pārlaidis
Smags likten mani žņaudz
Es precēju drīz še drīz tur
Pēc sievas lūkodams
bet izdevies man nav nekur
Tādēļ es vecpuisis
bet izdevies man nav nekur
Tādēļ es vecpuisis
Šī vecā spalva vienīgā
Ir mana draudzene
Un cietā gulta otrajā
man īstā biedrene
Un kas man sāpes prieku dar
To stāstu viņām gan
Tās allaž mani saprast var
Tās čīkst un raud ar man
Tās allaž mani saprast var
Tās čīkst un raud ar man
Kad mana dzīve bēdīgā
Reiz rimsies mitēsies
Un precībā tā pēdējā
Man vairs neidzosies
Tad kapsētā tur kaktiņā
Lai būtu mīksts vai sasalis
Man vēlēta būs vietiņa
Tur krāks tad vecpuisis
Man vēlēta būs vietiņa
Tur krāks tad vecpuisis
Vai vai vai....
Dzēsts profils
6. apr 2011. 16:03Mārtiņ , ne vienmēr ir tā ..., cilvēki var izšķirties un pateikties par skaisto , ko otrs sniedzis ... Sāp... , pat ļoti , kad kāds aiziet ..., bet Tev paliek tas , kas bija starp jums , tas nevar aiziet un piederēt citai... , tas izsāp un kļūst par gaišām skumjām ...
Dzēsts profils
6. apr 2011. 15:59Vajag draudzēties ar mājas gariņu ..., mani babiņa iemācīja šos burvju vārdiņus - Mājas Gariņ , esi labiņš , paspēlējies ar / tējkaroti / , tagad atdod man ... Zini , tie joprojām darbojas !
Dilaila L. 6. apr 2011. 15:58Kapēc Inga Tu tā domā, dažreiz pazaudētās attiecības vairs nav tā vērtas, lai par tām pārzdīvotu, tieši otrādi jāsaka labi, ka pazuda!
Mārtiņš M. 6. apr 2011. 15:57...attiecības nevar pazaudēt.... tās var sabradāt, iznīcināt, piesmiet...
Dzēsts profils
6. apr 2011. 15:54reizēm tiek pazaudētas lietas kuras svarīgākas par tējkaroti.....viena no tām ir attiecības
Mārtiņš M. 6. apr 2011. 15:52...kad biju mazs puika šķirstot dzimts foto albumu atradu simtnieku... aizgāju pie vecākiem un mammai jautāju- vai 64 gada banknote joprojām ir apritē un derīga.... mamma mierīgi atbildēja ka jā.... parādīju simtnieku.... vajadzēja redzēt tēva acis.......


