Wilni, kā Tev liekas? Vai ir vērts uzdot jautājumu, ja zini, ka uz to nesaņemsi godīgu atbildi?  

Nezinu, kas sarakstīts daudzajos komentos, bet:
       ne apdalīta garīgi, labi- ar intelektu viss ok + tieksme pēc romantisma + primārās enerģijas nenoliegšana = attiecības, ko nu katrs ar tām saprotam,  gūstot abpusēji.

Mans redzējums....LĪDZĪGS Tavējam.

Kur palika tavs jautājums?

Ievēro konsekvences...Tu manā bloga man piedāvāji:

Raksti Tu akurāti un pārdomāti, bet vari jau paturpināt, lai tēma ir izvēstāka..

Tad nu izvelies pats, vai nu atbildi vai "ej izskāp no tejienes"!  

Cik pavasarīgs laiks ir ārā Eva?

Wilni, izradās Tu arī balīgs esi!   Lai vai kā, bet lielos darbus es atstāšu Tavā ziņā, man ir citi iemsli kādēļ šeit atrodos!  

Parasti, lai uzdod jautājumu, nāk uz abildētāja blogu. Citādi jautājums var palikt nepamanīts. Jo es arī taisos no tejienes izkāpt.

Teikšu, tavs virsrakts man patīk ar to, ka pie mazākās bezdarbības, tavā vietā citi uzspēs padarīt vairāk...

jā, sapnis par radniecīgu dvēseli. tāls sapnis. taču amigosa vari sastapt sev radniecīgas dvēseles ne vienu vien. !

Tādā gadījumā, Wilni, vai varu uzdot Tev jautājumu?

Redzi, ja sākas jautājumi- kā lai saglabā uzticību, vai - kas tas vispār ir par zvēru, tad jau kaut kādas problēmas kaut kur noteikti ir. Jo , attiecībās, kurās cilveki ir ieinteresēti viens otrā, saņem piepildījumu no sevis un no otra- tajās tadi jautājumi vispār nepastav. Kopā ir cilvēki, kuriem tādas pamatvērtības kā cieņa, uzskati par kaut ko, redzējums perspektīvai - ir līdzīgi.Manuprāt, neuzticība sākas galvā, tad , kad rodas doma- ka ir tiesības un atļauts viss, jo......dzīvojam vienreiz, neviens nav bez palaidnībām, visi ta dara, u.t.t.Tad, kad problemas attiecībās škiet vieglāk risinamas ārpus šim attiecībām, nevis- aci pret aci ar partneri. Vienalga kā- izrunajoties, izstrīdoties, da kaut vai savācot čemodānu un aizcērtot durvis- bet- aci pret aci, neiejaucot taja visā kādu no malas.  

Labs pantiņš!Tikai kā atnāk pavasaris daudzi neta seedot nepamana!

Labāk jau dzīvot ar sirdsapziņu. taču Latvija likumi ir tādi, ka sirdasapziņa var sākt mocīt nopietni. it īpaši mūsu negodīgos deputātus. Bezkauņas likvidēja lauksaimniecību. KO lai mees tagad daram? Kur ir cukurfabrika, kur ir linu fabrikas un paareejie lauku mantības pārstrādes uzņēmumi. Ceru, ka vismaz no rapša mēs savu degvielu ražosim. Cits jau nekas  neatliek!

Tā nu mēs visi domājam. Cerēju ko jaunu dzirdēt.

..grēcinieki mēs esam visi....un te nepastāv nekādi standarti...!...grēks jau nenozīmē izdarīt kaut ko nāvējošu...grēks ir arī citus aprunāt, sakliegt uz otru, dusmoties...Tāpēc jau Jēzus Kristus arī tika krustā sists...dēļ mums..grēciniekiem, lai atpirktu mūsu grēkus!

Raksti Tu akurāti un pārdomāti, bet vari jau paturpināt, lai tēma ir izvēstāka.

Wilni, sanāks komplicēti, ja sākšu Tev to paskaidrot!   Neņem vērā...man te tādas pardomas...un prroti...varbūt reizēm labāk izmantot sulīgo krievu valodu, kā Taviem vārdiem runājot "prozaisko" latviešu...īpaši, ja tā izklausās, nu ļoti uzjautrinoša...

Kā izrādās viss te ir fascinējoši...

sirdsapzinja ir dota ikvienam kaa laabaa un sliktaa izskjirshanas instuments.
bez sirdsapzinjas klaatbuutnes nebuutu atbildiibas par greekiem.

...acīmredzot, tam tā vajag būt, ka pazūd...man pazuda zelta ķēdīte...pēc pusgada atradu, tā arī vairs neesmu to uzlikusi, jo man vairs nepatīkt xelts..nēsāju tikai sudraba rotaslietas...acīmredzot, egoiste no manis aizgājusi!...sudrabs aizsargā cilvēku!