Ne katrs to spetu...

Pats gribēja

Beat    vēl tik piektdienas vakars

Tpu tpu tpu ... ak tu ... pilnīgas šausmas ...    

Valdi, tik dziļi iegrimis apcerēšanā par lūgsnām, ka pazuda domjega. Lūdzējs lūdz par citu grēkiem, bet gaidītājs tik izķēž savu laiku. It īpaši diennāktīm dzīvojot šeitam...

Man gribētos piebilst, ka vispirms vajadzētu tikt skaidrībā par to, vai īslaicīgām vai tomēr nopietnām.

... Un ar to arī sākās Vīrieša posts un negals...

Bet man ir sargenģelis.

Te būs otrā sērija ...    

Aha - kā žurka lamatās ..

Esmu noskatījusies tikai vienu sēriju.Tev stiprāki nervi.

Ja tu sakarā uz to, ka nevisudienu sēžu Amigosā? Neēsmu tak kantoržurka, kuram maksā par izdeldētām biksem ofisā. Reizēm man tiešām pietrūkst laika šeitam ilgāk viesoties, bet tā man katram mīļvārdiņš ir pasakāms. Bet tev milzums paldies par uzvedinošām domsakarībām!...;)

Man patīk šī tēma, lai gan neesmu ļoti iedziļinājusies. Esmu pavērojusi dažu cilvēku gaitas un nu droši zinu, no kuras man javairās.Bet jau arī vēl tāda lieta, ka deformētas muguras un/vai kājas arī maina gaitu, tātad tik viegli vairs nebūs raksturot cilvēku.

... mana mīļākā filma ir Svešie ...  

Absolūts bonuss!!! Tāpēc jau arī vī...Es tikai padomāju par pirmradīto nestabilitāti...

  Čiekur ir egles dēls kurš vāveru uz mieta sprauž, jo lapsas ādu tā arī nav dabujis cepurītei...;D

Labi izprotu cilvēciņus, kuri starp puķītēm mīl lielītieis un vai tad kāds liedz ...;D

Sveiks veci, turies, kā lauva un nēsi bailīgs, kā zaķis.

Še viņš izvilka kabatas lakatiņu un likās slaukot asaras, kaut gan nevienas nebij, jo pa visu lūgšanas laiku viņš viebās gan stipri uz raudāšanu, bet netika nekā, tāpēc necēla nemaz acu uz augšu, lai Dievs neredz, ka viņas bij sausas, bet slaucījās ar autiņu, lai domā, ka asaras ir birušas. Tā noslaucījies, sacīja:

“Ak tu Dieviņ, lūk, cik vieglāka top sirds caur lūgšanu un asarām! Nu, nu! vai apstāsies tepat?” viņš, grožus saraudams, zirgam uzsauca, uzlika cepuri un laida caur bērzu gatvi droši Slātavā iekšā, cerēdams uz Dieva palīgu un labu izveikšanos, jo, ja pēc tik sirsnīgas lūgšanas viņš nepalīdzot, tad nederot nemaz turpmāk vairs viņu lūgt. Bet šo tik vien domāja pie sevis un nerunāja vis dikti, negribēdams Dievam iepriekš sariebt.”