Nu,katram savs...orgasms..   

Ir nācies to piedzīvot, ja kādu tavu ideju vai izstādātu dokomentu...kād vienmēr uzdod par savu gara darbu un par to saņem atzinību.....sākumā tas "besija", bet tagat uzjautrina......gan jau kādreiz kalu nolauzīs.....pats Dievs te ir bezspēcīgs....un nevajag viā vārdu vazāt pa labi, pa kreisi......Amigos nav baznīca kurā sprediķot

Vai tad tāds Lācītis kādu var nobiedēt?
- Vienalga, - teica Ezītis. – Nobiedēsi. Paskaties kāds tu briesmīgs.
- Es? Briesmīgs?
- Tu taču esi lācis, - Ezītis teica. – Bet viņa – Margrietiņa.
- Nu un tad? Lācis lācim lācis! Bet es redz kāds mīksts.
- Tu pagaidi, - Ezītis teica. – Es tūlīt aizskriešu, paskatīšos, vai viņa vēl tur.
Un skrēja.
- Stāvi! – iekliedzās Lācītis. – Labāk līšus.
- Kāpēc? Aizskriešu un atgriezīšos.
- Tad kopā.
- Es atgriezīšos. Tikai paskatīšos un viss.
Un Ezītis aizskrēja.
Margrietiņa stāvēja tajā pašā vietā un izskatījās vēl vieglāka un gaisīgāka. Ak, cik viņa bija lieliska!
„Lai Lācītis iet pirmais, - nolēma Ezītis. – Es nevaru.” Un atgriezās pie Lācīša.
- Ej, - Ezītis teica. – Stāv. Iepazīsties un pēc tam uzreiz sauc mani. Un Lācītis gāja. Pat ne tā. Viņi gāja kopā: Lācītis pa priekšu, bet Ezītis aiz viņa.
Lācītis piegāja pie Margrietiņas. Ezītis, nemirkšķinot, skatījās uz viņiem aiz eglītes.
- Labdien! – teica Lācītis. – Jūs esat Margrietiņa!
- Jā, - Margrietiņa teica un šķībi paskatījās uz Lācīti.
- Bet es – Lācītis.
- Es redzu, - teica Margrietiņa.
- Kā jums patīk mūsu mežā? – Lācītis mīņājās no vienas kājas uz otru un domāja, ko vēl tādu pateikt.
- Man šeit ļoti patīk. Šeit ir ļoti skaisti.
- Un laiks jauks, vai ne? Jums patīk lietus?
- Lietus? Es nekad neesmu redzējusi lietu. Kāds tas ir?
- Lietus mēdz būt dažāds, - teica Lācītis. – Mēdz būt sēņu – tas ir tad, kad līst lietus, bet spīd arī saule.
- Tas noteikti ir ļoti skaisti, - Margrietiņa ierunājās. – Cik labi jūs stāstiet. Pastāstiet vēl kaut ko.
- Mēdz būt lietavas, - turpināja Lācītis. – Tas ir viens vienīgs ūdens.
- Es ļoti mīlu ūdeni, - teica Margrietiņa.
Ezītis aiz eglītes lēkāja un deva Lācītim visādas zīmes. „Iepazīstini! Iepazīstini mani!” – pie sevis kliedza Ezītis. Bet izskatījās, ka Lācītis ir par Ezīti aizmirsis. Viņš staigāja apkārt Margrietiņai, plivināja ķepas, un bez apstājas runāja.
- Tas vēl nav nekas, - stāstīja Lācītis. – Vēl mēdz būt sniegs.
- Kas tas ir?
- O! Tā ir ļoti auksta viela. Tas ir tāds kā lietus ziemā. Varat iedomāties? No debesīm krīt baltas, pūkainas pārslas. Nu, ar ko salīdzināt? Nu, piemēram, kā es – Lācītis.
- Tik milzīgas?
- Nē, tādas pūkainas, mīkstas un mīlīgas.
- Bet jūs esat mīlīgs”
- Ļoti, - teica Lācītis.
Ezītis no aizvainojuma bija gatavs raudāt, bet viņam bija bail izlīst ārā no eglītes apakšas. „Kā tev nav kauna, Lāci! Tu taču solīji!” – Ezītis pie sevis kliedza.
Un te Lācītis pagriezās pret viņu un teica:
- Jūs gribētu iepazīties ar manu draugu?
- Ļoti, - Margrietiņa teica.
- Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar savu draugu Ezīti. – Un Lācītis veica plašu žestu ar ķepu. – Nāc ārā! – viņš pačukstēja Ezītim.
Bet Ezītis stāvēja aiz eglītes un juta, ka viņa ķepas ir piesalušas pie zemes. Viņš gribēja jautri iesmieties un iesaukties: „Eju, Lācīt! – bet juta, ka viņa ķepas nekustas un viņš nevar atvērt vaļā muti.

- Ļaujiet man jūs iepazīstināt ar savu pašu labāko draugu - Ezīti. –Lācītis teica skaļāk un vēl plašāk pamāja ar ķepu. – Nu, nāc taču! – viņš nošņācās.
Bet likās, ka Ezītis ir sasalis ragā. Viņš piepeši ar šausmām atskārta, ka nekad mūžā neatradīs sevī spēku pieiet pie Margrietiņas.
Viņš pagriezās un nesās prom ko ķepas nes. Un, pa ceļam klūpot, krītot un laužot krūmu zarus, ieskrēja dziļi, dziļi mežā.

Man ļoti patīk šis S.Kozlova stāst par Ezīti un Lācīti ... Vienam komentam par garu , tāpēc nācās sadalīt ...

Sergejs Kozlovs. Margrietiņa.
Tas notika jūnijā. Ezītis iemīlējās.
Zāle smaržoja neparasti, bet Ezītis meta lielus apļus apkārt Margrietiņai un baidījās pieiet tai klāt.
- Ko tu te staigā? – jautāja Sienāzītis. – Varbūt kaut ko vajag? Pasaki.
- Neko man nevajag, - noburkšķēja Ezītis. Un aizgāja aiz eglītes.
Aiz eglītes skatoties, Margrietiņa izskatījās vēl burvīgāka. Viņa stāvēja viegli pielikusies uz savas smalkās kājiņas un bija tik svaiga, viegla un gaisīga, ka Ezītis samiedza acis.
- Pieiešu, - viņš nolēma. – Pieiešu un tā tieši pateikšu: „Jūs man patīkat, Margrietiņ! Esmu apburts!” Apburts, apburts, - Ezītis murmināja. – Varbūt, jūs mani esat apbūrusi? Mēģināšu no sākuma.
Viņš piecēlās, pacēla purniņu uz augšu, pamāja ar ķepu un pie sevis teica: „Jūs man patīkat, Margrietiņ! Jūs mani apbūrusi esat.” Nē, nē – neder. Jūs…mani…Slikti! „Jūs man patīkat, Margrietiņ. Esmu apburts.” Tā skan labāk. Ko gan viņa teiks? Viņa teiks: „Tu man arī patīc, Ezīt” Tas būtu lieliski! Bet to viņa ne par ko neteiks. Kas viņai tāds Ezītis?”
Un Ezītis atkal sāka apļot ap Margrietiņas pļavu un atcerēties, kā reiz rītausmā satika Alni. Patiesībā viņi pat nesatikās, jo Alnis Ezīti neredzēja. Bet Ezītis ne tikai redzēja Alni, bet pat dzirdēja, ka viņš saka.
- Uhhh! – Cauri krūmiem skrienot, nopūtās Alnis. – Uhhh! Cik skaista!...- Alnis laida burbuļus un kratīja galvu.
Ezītis uzreiz uzminēja, ka to viņš par Margrietiņu, bet paprasīt neuzdrošinājās.
„Varbūt aiziet paprasīt padomu Vāverei, - domāja Ezītis. – Viņa tomēr ir – Vāvere un domā tāpat kā Margrietiņa”.
Ezītis jau tā kā sataisījās skriet pie Vāveres, bet uzdūrās Lācītim.
- Ko tu te dari? – jautāja Lācītis.
- Un tu?
- Es vispār, - Lācītis teica. – Pastaigājos.
- Es arī.
- Gribi, es tev pastāstīšu noslēpumu? – Lācītis jautāja.
- Stāsti.
- Šeit ir parādījusies neparasta Margrietiņa, - čukstus teica Lācītis. – Es eju ar viņu iepazīties. Tikai – kuššš – Lācītis piespieda ķepu pie deguna. - Nesaki nevienam!
Ezītis pamira. Viņš uzreiz saprata, par kādu Margrietiņu runā Lācītis.
- Tā taču ir mana Margrietiņa, - teica Ezītis. – Līdzās eglītei, ja?
- Līdzās eglītei. No kurienes tu to zini? Viņa tikai vakar parādījās mūsu mežā.
- Nu, vakar es viņu tieši arī ieraudzīju, - Ezītis teica. – Tikai nevienam nesaki, saprati?
- Pagaidi, - teica Lācītis. – Kāpēc viņa ir tava?
- Tāpēc, ka es pirmais to ieraudzīju.
- Bet kāpēc to domā, ka viņa vēlēsies draudzēties ar tevi, nevis mani – Lācīti?
- Tāpēc, ka viņa tā stāv, - teica Ezītis, - un tā skatās, ka uzreiz redzams, ar ko viņa grib draudzēties.
- Un ar ko tad?
- Ar mani, - teica Ezītis.
- Nu vai zini… - Lācītis apsēdās. – No tevis es neko tādu negaidīju. Stāsti, kā viņa stāv un kā skatās.
- Vai tad ar vārdiem to var pateikt?
- Rādi!
Ezītis nostājās uz vienas kājiņas un paskatījās uz Lācīti ar dziļu skatienu.
- Tā… Un kāpēc tu domā, ka uzreiz redzams, ka viņa grib draudzēties ar tevi?
- Tāpēc, ka viņa tā skatās.
Ezītis vēlreiz nostājās uz vienas kājiņas un paskatījās uz Lācīti.
- Zini ko, - Lācītis teica. – Iesim pie viņas kopā iepazīties. Lai pati izvēlas.
- Nē, - teica Ezītis. – Labāk sākumā iešu es, bet pēc tam – tu.
- Un kāpēc ne otrādāk? Iepazīšos es un iepazīstināšu ar tevi.
- Tu viņu nobiedēsi, - teica Ezītis.
- Es ? Es visu rītu peldējos upē, lai būtu pūkains. Patausti, kāds es esmu zīdains.

Nabaga grāmatveži. Pat īstu orgasmu neprot izjust...

Bet tās jau tikai reizi gadā un var arī atnākt caur mokām

Ir cilvēki un arī vērtības, un jēdzieni , kuriem ir -  Vērtība ..., bet tie nav nopērkami - arī mūsdienās .Tiesa, tie ir retums , bet tamdēļ jo vērtīgāki !   

Vienam otram te tāda vērtība, ka maz neliksies....žēl tikai , ka par to nemaksā

Tas grāmatvedis noteikti ir datorizēts!

Un mani besī, ka Tu tā domā!!!

Ir tādas lietas(pareizāk sakot-cilvēki), kam vērtība ir MILZĪGI liela!
Un nav nozīmes,ka tas nesverās naudā!

Kam Tev vajag līdz mūža galam....beidz par to nu gan nav ko iespringt.....tas labi ja sanāk, bet ja ne.....nu ko tad....tāpēc jau dzīve neapstājas

Paldies    ............ir jauki, kāds Tevi saprot

nesaprotu

zeiss. Tāpēc jau esam tur kur esam, ka interešu grupas p[lucina deķi... Sabiedrību vislabāk vienot uz etniskā pamata. Tajā ir visas, gan interešu, gan sociālās grupas... Vienota tautai vienotas intereses...

El poso nošaut........un drošības labam vēl granātu uzmest.tas ko tas sūds dara ir pazemoši.

Tadel Cristinas Aquileras un Britnijas Spirsas kundzes smarzu komplekti kontinentala tranzita tiks piesaistiti Kinas tirgus intresem.

labs dienas sakums