nu gan laid pa smuko  

Aleksandr vienīgas kas patiešam ši pasaulē ir ko vērts....Atcerieties-pasakiet laipnu vārdu kādam, kurš lūkojas uz jums uz augšu ar apbrīnu,
jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā.......un vai tad tā nav?

nuja .

Nekā Mārtiņ... es reizēm tikai pārliecinos, un paldies dievam ka sāp kad iešauju pa pieri... tas nozīmē ka neesu nagla.

Varbūt Tev vajadzētu veidot savu blogu?

Mēs izsakām skaistas tēzes,frāzes....to un to;tā vai šitā, visdažādākos locījumos-  kas un kā,bet nevienam neienāk prātā doma,kā tikt pie šādas labklājības,uzmanības,atsaucības- pienākuma apziņas...,lai cilvēkam būtu patīkami un dvēselē silti...Kā nekā mēs dzīvojam citā struktūrā,lai varētu koordinēt savu laiku,un satikties ar tuviem cilvēkiem kopā...Ja cilvēks dzīvo uz iztikas minimuma,tad liela satikšanās,kultūras apmaiņa,veselības nodrošinājums, ir  neiespējams,lai cik arī gribētos.....Tiem,kam maks ir pilns,tie atrod sev vēlamos draugus un paziņas...

un ko darīt ja jūties ka āmurs?    ........

Izvēlos būt tur-ārā-ārpus trīsstūriem..:)

Lai notiek, tā ir tava atbilde, bet nav manāms ka tevī būtu kads līdzsvarota cilvēka pazīmes. Uztraucies, kā visi mirstīgie, bet domājam ka esi "enģelītis"?

ja Tev nudien interesē tā autors?
"Mūsdienu paradokss" (Dr. Karlins) Mūsdienu paradokss vēsturē ir tas, ka mums ir augstākas mājas, bet zemāki mērķi; plašāki lielceļi, bet šaurāks skatījums uz lietām. Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk; mēs pērkam vairāk un priecājamies mazāk. Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes; vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika. Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta; vairāk zināšanu, bet mazāk spriešanas spēju; vairāk ekspertu tomēr vairāk problēmu; vairāk zāļu, bet mazāk veselības. Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz, smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu, pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz, skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk reti lūdzamies. Mēs esam divkāršojuši savus īpašumus, bet samazinājuši savas vērtības. Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži. Mēs esam iemācījušies kā izdzīvot nevis dzīvot. Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi gadiem. Mēs esam veikuši ceļu uz mēnesi un atpakaļ, bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu kaimiņu. Mēs esam iekarojuši kosmosu, bet ne iekšējo pasauli. Mēs esam darījuši lielākas, bet ne labākas lietas. Mēs esam attīrījuši atmosfēru, bet piesārņojuši dvēseli. Mēs esam pakļāvuši atomu, bet nevis savus aizspriedumus.
Mēs rakstām vairāk, bet mācamies mazāk. Mēs plānojam vairāk, bet padarām mazāk. Mēs esam iemācījušies joņot, bet nevis gaidīt. Mēs ražojam vairāk datoru, lai saglabātu vairāk informācijas, iegūtu vairāk kopiju kā jebkad, bet mūsu saskarsme ir arvien retāka un retāka. Šis ir ātri pagatavojamu ēdienu, lēno atklājumu, lielo vīru un sīko raksturu, neizmērojamas peļņas un šauru attiecību laiks. Šis ir dubultu ienākumu un vēl lielāku šķiršanos laiks, greznāku namīpašumu un izpostītu māju laiks. Šis ir ātru ceļojumu, atmestas morāles, vienas nakts pieturu, pārmērīga svara un tablešu laiks, kad ar to palīdzību iegūst visu sākot no laimes līdz klusumam, līdz nogalināšanai. Tas ir laiks, kad tehnoloģijas var šo vēstuli nogādāt Jums un laiks, kad Jūs varat piekrist šiem uzskatiem vai vienkārši tos izdzēst. Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar Jums mūžīgi. Atcerieties, - pasakiet kādu vārdu tiem, kuri lūkojas uz Jums uz augšu ar apbrīnu, jo viņi drīz izaugs un nebūs jūsu tuvumā. Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas Jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums, ko Jūs varat dāvināt no sirds un kas nemaksā ne centa. Atcerieties, pateikt "Es tevi mīlu" saviem mīļajiem un, galvenais, tā arī domājiet. Skūpsts un glāsts novērsīs sāpes, kuras mīt dziļi Jūsos. Atcerieties, sniegt roku un sveikt kādu tieši šobrīd, jo kādu dienu, kad Jūs to gribēsiet, šis cilvēks var nebūt vairs līdzās. Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām. Tulkojusi un iesūtījusi Lāsma Latsone ***

Un Tev neienāca prātā ka tā ir pasaka par greizsirdību lai Tevi atšūtu un ka lielākā daļa ko zini un ar ko te mētājies kā ar faktiem ir pasaka...........  Ši ir vienīgā un pēdējā piebilde, jo es atšķirībā no Tevis sevi cienu.

Domāju,tas ir atkarīgs no tā,kādas tieši emocijas izrāda..

Ja jau Jāni esi veiksmīgs biznesā un privātā dzīvē, un darbs ar cilvēkiem cehā nesagādā problēmas, tad jautājums, -kas Tev sagādā ļaunu prieku, jau gada sākumā, noņemties ar liekuļošanu par mani? Vai es tev kādā veidā ceļu pārskrēju? Jūsu atiecībās nekādus šķeršļus neradiju. Ko Tu gribēji teikt par savu greizsirdību?

kaa ? ...kritot sasisties ja ...es kritu mikstas sunas ...

Loti skaisti ....man   jau loti patikas lasit ....vienigais ...kad nevar piecelties tas nozime vainu duadz stradaa vaij ari ...daudz ... pa nakti ...mil .. ..ss

ES TAAS REDZU KAD IR REDZAMAS. JO DZIVOJU LAUKOS.
VAI NESASITIES KRIITOT

Tā varētu būt vieda cilvēka dzīves filozofija...nekas pārcilvēcisks un neiespējams tas nav,tikai dzīves un cilvēciskais viedums,kas brīžiem piemirstas,bet vienmēr mums ir iespēja uz to tiekties un apgūt

PRETIIGA IR CITU NETIIRAA VELJA....

http://fun.inbox.lv/?utm_source=go&utm_medium=inbox.lv&utm_term=lv&utm_campaign=toolbar#imagePage5