Vai ne , Ilze ...

Jauks solījums!

Paldies par tik jaukiem vārdiem , Mārtiņ ...

Tici ka pienāks tāds brīdis!!!arī man ir bijuši tādi pavasari..un ne viens vien un tomēr sagaidīju

visu cieņu Ilga.....
kad rīts ar sauli modina,
un balss mani sauc,
tā samtu es izbaudu.

ja kas, tad pat tirpas pārskrien...

man ir mana karstā sirds ,
laimes alkas ,
ilgas pēc otras sirds blakus ,
un pavasara solījums ,
ka vasara - būs ...    

pati tam tici, tikai nopietni...........

Nea ..., ir vēl variants , kuru Tu aizmirsi pieminēt - pusceļā uz - Laimīgai būt ...

Nebija doma izstāstīt vai palielīties cik esmu laimīga .
Bet tas kad man sievietes un vīrieši jautā kā tas ir ,vedināja uz domām ka par to vajag runāt.Ja mana pieredze palīdzēs kaut 1cilvēkam saņemties un pieņemt pareizo lēmumu man par to būs tiešām liels prieks.
Es domāju ja man kāds būtu teicis kā tas ir un ka tas ir to vērts tad ar savu pirmo vīru nebūtu 15gadus mocījusies un būtu varējusi jau daudz agrāk saņemties lai izšķirtos un būtu laimīga.
Gribu teikt ka lai izšķirtos ir jābūt lielai drosmei bet vēl lielākai lai saņemtos drosmi mīlēt un ļaut sevi mīlēt.

..vai nu laimīga, vai nu ļoooooti nelaimīga... nekā personiska........

Ticu , Mārtiņ .

..tu vel tam tici?........

es neesmu laimiigs , bet neesmu arii nelaimiigs ............. taapeec nespeeju noraksturot savu pashreizeejo dveeselisko  staavokli un nelielos ............. bet kas zin , ja buutu laimiigs , varbuut arii uzrakstiitu   kaadu blogu amigosaa !
Lai cilveeki redz un briinaas ,ka iista miilestiiba ir ..............  

tā vien jautāju sev - vai trešā un ceturtā ir savādākas? ja jau nesanāca pirmo reiz, tad jau otrā un trešā nebūs labākas..../bet cerība mirst pēdējā - lai nu būtu, ka precamies tik reizes cik sirds kāro - kaut septiņpadsmit..../....:)

ja tā tiešām ir, vai tas ir sev jāmēģina iestāstīt, publicējot! Es diezgan skeptiski skatos uz tiem, kas raksta zem profiliem un publiski par to, ka ir laimīgi, manuprāt laimīgi cilvēki nomierinās un dzīvo savā laimē un uz āru nav jāizpaužas. Jāatzīst, ka ielecot jaunās attiecībās jau pats cilvēka lepnums vēlas atzīt, ka rīcība ir bijusi pareiza!

jāmācās dzīvi pieņemt tādu,kāda tā ir cenšoties ik dienu tajā saskatīt ko jauku-un ja arī neviens Tev neuzsmaida vai nepaspiež roku-ķepurojies pats un sniedz prieku vēl kādam .Teiksiet-spēka nav.Tad pasmaidiet Saulei,paskatieties kā pumpuri raisās un padomājiet,kā putniņam-ne    katru dienu paēdis bet vai tādēļ savu dziesmiņu nevīteros?Neliegsim sev prieku un laimi.Un tiesa,neuzbāzīsimies  ar pamācībām

.............. bet jaatdziist ,ka 3 gadi arii nav maz ............. un ja veel shajaas attieciibaas smaida .......... tad ir visas ceriibas ,ka turpmaakie 3 gadi buus taadi pashi . Bet peec tam , kaarteejaa jaunaa miilestiiba, vai ne Solvita ?

....izbaudi....

http://www.youtube.com/watch?v=Ha7N8E0Cq5k&feature=fvwrel