Alise .. 29. apr 2011. 23:23

..Čaks...tas ir neatkārtojams..kaut arī skumjš..!..

ierakstam «nostaļģija»
Dzēsts profils 29. apr 2011. 23:13

tā jau tikai tāda pim....tirišana vien ir

Dzēsts profils 29. apr 2011. 23:12

Reti regulāri, lai neteiktu ka pietiek laika te visu dienu atrasties. Rītos un vakaros, pa dienu tik vien kā ieskatīties darbā starp pauzītēm. Kam domāta tev šī aptauja?

ierakstam «Cikos kurš te nāk?»
Kurzemniece E. 29. apr 2011. 23:04

Vilciņ,es negribēju Tevi aizvainot-tas ieteikums nepamācīt ir tīri no manas personīgās pieredzes,jo negribu būt pie vīramātēm,kuras sauc par velnamātem.Un katram ir sava dzīve jāizdzīvo pašam,ar "karoti" neko neieliesim.Mazu bērnu var gan rāt,gan slavēt.Ar lieliem var tikai diskutēt kā ar līdzīgiem,Pie tam jāņem vērā,ka jo vecāks cilvēks,jo vairāk gribās pļāpāt-tātad jāmācās savas  domas un spriedumus paturēt pie sevīm līdz bīdim,kad Tev pēc tiem jautās

Dzēsts profils 29. apr 2011. 23:04

Mārītei paldies par tik juku pašdarbniecisku priekšnesumu!
Man prieks, ka bez manis vēl kādam šīs rindiņas raisija kādas asociācijas ar jaunībdienas nostaļģiju...

ierakstam «nostaļģija»
Gundars Ī. 29. apr 2011. 22:59

...diena, pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, svētdiena,..., laiks, kā radīts radīšanai, informācijai, emocijām, atbildēm, jautājumiem, piebildēm, tēmām par...uz...no...utt, ...vai nav jauki tas visss

ierakstam «Cikos kurš te nāk?»
Gundars Ī. 29. apr 2011. 22:52

Ilga, pučīte TEV...
  

ierakstam «...cilvēki un...»
Dzēsts profils 29. apr 2011. 22:38

Skaisti..

ierakstam «nostaļģija»
savsem k. 29. apr 2011. 22:37

Aha - brīdis pirms izlādes ..

Dzēsts profils 29. apr 2011. 22:35

Esmu kā kaķis , kurš nāk un iet , kad pašam patīk ...

ierakstam «Cikos kurš te nāk?»
Ārija x. 29. apr 2011. 22:34

Tiešām VAJAG?
Mazliet pārsteidzoši!
Diena - ikviena.
Laiks - kā gadās!
No rītiem un vakaros gandrīz noteikti!
Ceru, ka šī informācija Tev izrādīsies noderīga!

ierakstam «Cikos kurš te nāk?»
Dzēsts profils 29. apr 2011. 22:33

Cilvēks ir vistuvāk sev, kad sasniedz to nopietnību, kāda piemīt bērnam rotaļājoties...

Mēs izaugam un pēc tam ilgi augam līdz tam , lai atkal reiz spētu kā bērni just - raudāt un smieties no sirds , un rotaļāties - nopietni , un dzīvot - vnk dzīvot un priecāties par to , ka esam ...

ierakstam «...cilvēki un...»
Dzēsts profils 29. apr 2011. 22:33

Nu, kur tik skumji?

ierakstam «nostaļģija»
Dzēsts profils 29. apr 2011. 22:33

nāku kad gribu un cik bieži gribu...

ierakstam «Cikos kurš te nāk?»
Ledija J. 29. apr 2011. 22:30

o,paldies Maksit,tad jau tev ir nelagi gajis,sita tak kaklu var lauzt

ierakstam «M .....?»
Gundars Ī. 29. apr 2011. 22:27


Ārija x. 29. apr 2011. 22:26

Es gan tik strikti nenosodītu kā te Sanda.   Vispār nenosodu - ne otro laulību, ne pat trešo, ja nu tā notiek, ne arī tos, kas velk to pirmo, kaut arī skaidri redz, ka tas vezums par smagu un grīļojas vien.
Katram sava taisnība, katram savs ceļš. Bet mudināt kādu rīkoties tikai tāpēc, ka pašai (šķiet) ir veicies - tas gan ir pārsteidzīgi.

Ledija J. 29. apr 2011. 22:22

ak tad tevi ari apspeja jau izdrast,nu moins,jutu lidzi  

ierakstam «amigos»
Autorizācija