Tu laikam joko. Man viņi kā tādas smukumsomiņas, vieglas un gaisīgas.

Un Tev ir nācies to izskaidrot?

jo īsāki svārki, jo labāk!

Itkā tāda problēma nepastāv, pašu bērnu nav, bet ar katru bērnu, domāju, individuāli jaapietās...

Wilni-rādi piemēru! Nu pastāsti,kādā veidā Tu to pastāstīsi

...un, kāpēc mēs pieaugušie tā darām? Audzinam bērnus neziņā maldinam un tad, kad tie i-netā sasmeļās informāciju rodās paaudžu konflikts...

Sirdi  salauž vienaldzība ..., kamēr tā jūt - arī sāpes , tā dzīva ir ...

Drosmigais Brituks,un ko Sastradajusi....

Tieši tā , Jāni ..., tikai  ar emocijām mēs esam dzīvi ...

Attālumam nav nozīmes..... ja patiesas jūtas.

O! Tiešā trāpījumā

Ilga,  lai arī kādas emocijas cilvēkā nebūtu, tas labi ka viņas vispār ir......

Paldies Neita pats tiešām neredzu...

...kad nemiers
uz šaubu stīgām
sāk spēlēt ,
atliek vien -
spēku Tev vēlēt ,
neļauties mokām ,
jo laime Tava -
Tavās paša rokās !

Ar NEMIERU notiek dīvainības, tas var uzbrukt nez no kuienes un tik pat momentāli arī izgaist .
Citam, ar vājāku raksturu, tas var izpausties depresijas veidā, tad nu gan ie ziepes!
Lai visu nedēļas nogali AMIGOS moca tikai gaišais nemiers un labas priekšnojautas !

Drosmigais Brituks-ko sastradajusi..

nau > nav  

Labrīt! Man tik agri vēl negribas filozofēt

bērnības trauma