skaisti.....

   Sieviete vispirms ievērtē..un tad vai nu ļaujas nomedīties vai nē

Mēs ar saviem klases biedriem rīkojam salidojumus arī bez skolas oficiālā pasākuma:-)
Parasti jau ir tie, kas vienmēr, bet par neatsaucību nevar sūdzēties, parasti esam 16-20:-) tas nav maz:-)

Sonja, tāpēc vajag iedzert par pagātni, kāda tā bija, dzīvot tagad lai rīt nebūtu kauns par vakardienu...

Atceries ,ka ir tāda cilvēku suga kuri pasakot otram ko riebīgu jūtas gandarīti .Visādi tie cilvēciņi pasaulē dzīvo.

Ko viņi, tie atgādinātāji , iegūst? Pavisam vienkārši- pašapziņu, - 1)ka viņi šādā situācijā iespējams būtu rīkojušies savādāk un rezultāts attiecīgi būtu bijis arī  - savādāks, 2)tātad - viņi ir iespējams baltāki, pūkaināki, pareizāki un visādā ziņā - uz augstāka pakāpiena nekā tas otrs.Pašapziņa un apziņa, ka ne vi';niem vieniem ir gadījušās šaizes...

Cepties par kādu no pagātnes - jēgas nav, bet  ne vienmēr tā pagātne ir līdz galam nolikta- pagātnes plauktā un basta...Bez pagātnes un visa tā, kas ir bijis , mēs nebūtu tagadnē un tādi kādi esam, tāpat - nebūtu perspektīvā- nākotne, ar iespējām un izvēlēm.

Ar dažiem- jā,bet, kad tiekam līdz skolas salidojumam, tad parasti klasi pārstāvu vienpersoniski  

Sekas mēs apzināmies visi- vai nu tikai teorētiski vai uz savas ādas izbaudītās... Un riskēt, tāpat kā kavēties atmiņās ( it sevišķi- ar to sado-mazo novirzi) -tā nu ir katra personīgā iniciatīva un izvēle. Iemesli- kādi nu kuram- bailes ( no aktīvas rīcības un iespējamām kļūdām), slinkums, ērtums, ... Pagātni nevar un nevajag jau arī nedz dzēst, nedz no tās atteikties- tas jau nav tā īsti iespējams, pagātnei ir tās vieta- pagātnē. To var tikai vērtēt, analizēt, pieņemt , nepieņemt... Un - iet tālāk.Savādāk jau nav nekādas nedz izaugsmes, nedz virzības uz priekšu.  

kas vainas, kur grib tur dzīvo...  mukt no pagātnes un izlikties ka tās nav bijis ir bērnišķīgi.... ka būs, tā būs....

Labāk jau vakardiena!

Vienīgais kas uzjautrina................pareizrakstība

...........mīcās kā pa mēsliem pagātnē...........
Laikam jau tā ir tīkāmāk......nekā skaista nākotne.

paldies meitenes

es jau cenšos tiem bērniem to pateikt,bet viņiem sava saprašana

.............un galvenais, ka viņš to pat nenojauš, kā viņam ir paveicies!

Tev Monn kaut kā gandrīz vienādi blogi ar Jāni, vienam par atmiņām, Tev par pagātni...............!

.......laimīgais Aivariņš..........eh,kā čomam būs / ir paveicies.............

kaut desmit aivariņu, ka tik laimīga.....