Dzēsts profils
31. mai 2011. 11:03
Jauku dienu - Tev un Tavam Mikimausim !
Dzēsts profils
31. mai 2011. 10:44Kas mūs nenosit- tas padara stiprākus. Tā nu ir gan. stiprākus - kā morāli, tā emocionāli. Un arī dzīvē tā ir iekārtots- nu nevar izbaudīt tikai viena plāna emocijas- labas, patīkamas... pretstatam ir jābūt..
Dzēsts profils
31. mai 2011. 10:35Likumsakarības dabā ir diezgan nežēlīgas- izdzīvo stiprākais. Un pat vis maigākajai, smalkākajai dvēselei ir jārēķinās, ka tas smalkums nu ne vienmēr būs vietā un laikā- ka vajadzētu arī norūdīties.
Moon M. 31. mai 2011. 10:12Ilzīt.
Nu ko lai dara,ja man tāds raksturs,ko???-nu neciešu ņaudošus cilvēkus,-NECIEŠU UN NECIETĪŠU
Kas attiecas uz to ņirgāšanos...........VARBŪT TU GRIBI,LAI ES PIEBALSOJU......HA.....LIKA PAGAIDĪT.
Man ir sava nostāja un attieksme !!!
Dzēsts profils
31. mai 2011. 10:07taas vienkarsi ir...un apvaldot kaadu taa izpauzas citaa
Dzēsts profils
31. mai 2011. 09:58Man patīk , ka mans sapnis smaržo pēc cigāru dūmiem mazliet ...
oome S. 31. mai 2011. 09:35patika,ljoti patika smilshu ziimeejumi (sho maakslu noteikti sauc savaadak),Paldies.!
Dzēsts profils
31. mai 2011. 09:34Protams ka paliek... un paliek lai atgādinātu par bijušo, bet tas vis liek justies dzīvam.... un būt dzīvam, just, priecāties un skumt ir skaisti
Dzēsts profils
31. mai 2011. 09:27... svarīgi ir spēt salīmēt saplēsto... Bet arī tad šuves un lāpītās vietas paliek... uz mūžu...
Dzēsts profils
31. mai 2011. 09:20Nav jau obligāti uzreiz dancot tajā lietū un negaisā, beigu beigās- var arī saaukstēties tā un arī paslīdēt, un tas nekas patīkams nebūs... Varbūt iesākumam pietiktu- neuztvert to negaisu kā permanentu , pret sevi vērstu sazvērestību un pasaules mēroga traģēdiju..
Dzēsts profils
31. mai 2011. 09:00Skupsts saulrietā okeāna krastā.
Dzēsts profils
31. mai 2011. 08:58Ak šie maigie glāsti.mmmmmmmm
Arvīds J. 31. mai 2011. 08:51Golgāta ir kalns Jeruzālemes tuvumā,kura veidols atgādina Galvaskausu. Ebreju valodā vārds Golgāta - nozīmē GALVASKAUS.. Kā notika pati krustā sišana >? Vispirms zemē ieraka Krustu. Līdzās krustam tika sanaglots tāds kā soliņš.Lai krusts cilvēka kermeņa svara dēļ nešūpotos šurpu turpu, to cieši pienagloja piešā soliņa. Piekrusta piesistais cilvēks nekarājās, bet ar kājām balstījās pret šo soliņu. Turklāt viņa kājas bija pienaglotas pie soliņa, lai viņš nevarētu pat pakustēties. Tā mēdza rīkoties tādeļ, lai sodītais cilvēks mocītos ilgāk, saglabātu spēkus un nenomirtu pārāk ātri. Nebūt ne visiem Krustā sistajiem bija piespriests Nāvessods. Bija arī tādi,kas pēc vairākām mocību dienām noņēma noKrusta un palaida brīvībā. Atkarībā no tā,kāds bija spriedums. Notiesātā cilvēks rokas bija pienaglotas pie Krusta šķērskoka. Jēzus Kristus miesu caururba 4 -naglas. Divas bija iedzītas rokās, vēl divas naglas kājās. Kāmēr Krusts tika ieraksts zemē Jēzus Kristus uzrunāja Jeruzālemes iedzīvotājus ....Jēruzālemes meitas, glābjiet savus bērnus ! Neļaujiet viņu dvēselēs ieperināties ļaunumam,skaudībai,cietsirdībai ! Esiet žēlsirdīgi cits pret citu,piedodiet cits citam, mīliet cits citu, tad DIEVS iemājos dvēselē katram no jums. Piedodiet man visu,ko jebkad esmu darījis. Tas ir viss,ko Jēzus Kristus tika teicis GOLGĀTĀ.Ja paskatāmies Bībelē.Evaņgēliji vēstī ,ka izmocītais un spēkus zaudējušais Jēzus Kristus,jau piesists pieKrusta, saka garas runas, pamāca un mierina cilvēkus,kuri viņu tā arī nepieņēma,lai gan tieši šo cilvēku dēļ viņš apzināti devās NĀVĒ. Pēc piesišanas Krustā Jēzus Kristus kermeni caurdurba asas sāpes. Jēzus Kristus saspringa un sakoda zobus,cenzdamies nomākt apziņu,ko viņš prata,jo bija to iemācījies tālajā INDIJĀ un pie TIBETAS MŪKIEM. Jēzum Kristum izdevās novest sevi līdz tādam stāvoklim,kas atgādināja miegu,lai kaut vai mazliet atvieglotu savas mokas. Protams,nepar kādām runām tādā brīdī viņš nevarēja pat domāt. Jēzus Kristus nepateica vairāk ne vārda. Kad romiešu kareivji piedāvāja viņam īpašu slāpes remdinošu dzērienu no etiķa un žults,ko deva visiem notiesātajiem, nevis tāpēc,lai nirgātos, bet gan tāpēc, lai atvieglotu sodītajam cilvēkam ciešanas. Jēzus Kristus tikai klusēdams novērsās. Bībelē Evaņgēlijos aprakstīts,kā romiešu sardze pēc Jēzus Kristus krustā sišanas dalījusi viņa apgērbu, metot kauliņus. Patiesībā ..Jēzus Kristus apgērbs tajā brīdī bija ASIŅAIS AUDUMA GABALS,kuru diezvai kāds no romiešu kareivjien varāja iekārot. Kad Jēzus Kristus bija piesists pie Krusta, viņam mugurā vairs bija tikai gurnu apsējs.. Kopā ar Jēzu Kristu tur bija piesisti arī divi laupītāji, viens labajā pusē,otrs kreisajā pusē. Tā piepildījās svētajos rakstos sacītais, ka Jēzus Kristus tiks pieskaitīts pie Ļaundariem.



