runāju pēc apstākļiem.. lai šādi aprakstīta forma liecinātu par agresiju, jābūt apzinātam nodomam pazemot,, sarkasmu jau arī visi nesaprot, bet tā jau ir apzināta rīcība..
cits gadījums kad agresija kļūst tieša.. uķi, puķi, bet tad sadod pa galvu ar pannu deļ nenozīmīga sīkuma, vēlāk nolūdzās un atkal uķi, puķi..
"mīlināšanās" pati par sevi nenozīmē agresiju, ja neapzina cēloņus, to arī gribēju teikt..

Eksistēšana........tas nav domāts man

...jēga slēpjas attieksmē - vai nu Tu izdzīvo Tev doto Laiku baudot To... vai nodzīvo vienkārši eksistējot...

Ja gribi varu atsūtīt Tev visu rakstu, kur izsakas arī citi eksperti......kāpēc tas Tevi tā aizskāra....vai tad Tu arī ikdienā runā deminutīvā?

Man bērnībā ļoti patika pasakas par nāriņām un jūras dzelmju iemītniekiem, tā vienmēr priekš manis paliks noslēpumu pasaule........kā arī filma "Cilvēks amfībija".

http://www.pasakas.net/pasakas/literaras_pasakas/n/narina/?print=1

piepushamas - tatad lelluki....D man bishku gan baisi uz tadu siev. atveidojumu skatities - vinas naw smukas....D //bet apgalvojumam 0 piekritu pati esmu 1. variants ///bet ar tiem lellukiem var nemties ja galigi isto naw....bet tas ta - joks

  agresija.. pārlasi savu tekstu, tur minēts ka visu ekspertu viedoklis sakrīt un nobeigumā to apstiprina tikai sedlenieks.. kas viņš tāds par fruktu ja viņu viedoklis ir visu viedoklis.. vai tā arī nav kaut kāda agresīva attieksmi, šādi formulējot domu?

Nu jā, dažiem te izdoma klibo ar abām kājām

Nu ka, bet ka tā ir slēpta agresija.....nezināju......un labi vien ir , ka nezināju

    Jāāāā, sauļošos gan......tikai dārzā  

Man visu dzīvi ir riebušies deminutīvi - es to saucu par "uķi - puķi"valodu   Un vēl man riebj, kad mātes  un sievas par saviem  bērniem un vīriem saka - mums sāpēja galva, mums naktī nenāk miegs utt.

Vecums dots ,lai atcerētos podus-kas jaunībā piegāzti

Dzīves jēga-lūpu krāsas toņu izvēlē.

vecumā arī slēpjas jēga ...............

vot ka medijum ja es laprāt !

šausmīgs izteiciens es gan sevi par preci neuskatu !!!!!

Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi , dzīvam dzīvē - dzīva dzīve !    

Nāras ļoti baidās zaudēt savu mūžīgumu.
Bet reizē viņām ir bezgala skumji šai pirmatnējā šūpulī.
Šis stāsts asociējas ar Ādama un Ievas iekšējo cīņu pie Atziņas koka.