Dzēsts profils
19. jūl 2011. 22:00Renci ....! saki man ....ja tu tads ......funcija loti zinoss ...saja jomaa , tad ar cik lielu atrumu izsaujas ...Sperma ? A ..? ar cik lielu gaismas atrumu ...
jaa ....?
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:56Ja kāds uzceptu tādas pankūkas, labprāt pamielotos.
slikts c. 19. jūl 2011. 21:43Īrisa,tas tā,pēdu jaukšanai,bet...,smuks taču?
slikts c. 19. jūl 2011. 21:37Paldies Anna,noteikti!! izgatavošu,man patīk ,ja kāds iesaka kaut ko,vienmēr iznāk garšīgāk,nekā no grāmatas.
andris d. 19. jūl 2011. 21:37Vienkaarssh tiinu staasts.Lai nebuutu taadu bedu staastus jaaraksta,nekad neatstaaj savu miiloto cilveeku novaartaa.Mees biezhi vainojam citus,bet nekad negribam atziit savas kluudas.Kaapeec taa notika,kaapeec vinsh(vina)aizgaaja,bet sirdsapzinas dzilumos mees negribam atziit savu vainu,ka viss kas notika ir muusos.Kaut kur mees nepamaniijaam,nepieveersaam uzmaniibu,palaidaam garaam un taa mirklaa pietika,lai miilootais cilveeks nodomaatu,ka vinu vairs nemiil taa kaa agraak .Un liidz ar to saakas tas kas galu galaa notiek.
Dagnija L. 19. jūl 2011. 21:28...vai tad esi kabacis?,....es jau par tiem kabačiem...Tu jau tik tā--nejauši blakam esi gadijies
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:25Ak tu nabadziņi....tik neaizsargāti....vai, vai......garnadze parādās tikai tad kad tas "laimīgais" vīrietis jau ar acu kaktiņu sāk lūkoties apkārt......neviens nav ne tā ņemams ne paņemams, ja pats to negribēs.......
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:21Ļoti bērnišķīgs stāsts. Tā ir tikai padsmitnieku vecumā...
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:19ja jau TU redz'eji ,ka labi nav taveejolenc,vareeji pateikt savam viirietim ,un kopiigi veerot teaatri,kaa tas notiek.Protams,pie nosaciijuma,ka esat loti uz viena villna.
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:17Romi! Kad tev pasam bus berni un nedod Dievs paliksi bez darba un bus jadzivo menesi tikai par astoniem latie, tad pieminesi manus vardus. Neruna to ko nezini.
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:16Pats tu pļurksti! Kas tu tads esi lai ta runatu. Vajag gramatas un avizes lasit un zinas biezak klausities, tad nevajadzes cilvekiem uzbrukt!
Un interesanti, ja jau ta vajag razot Latvijas tautu, tad ja esi tik gudrs, pasaki ar ko lai baro to Latvijas tautu, JA BERNU PABALSTS VIENAM BERNAM IR SUDA ASTONI LATI????????????? Par tiem astoniem latiem vienam bernam pat normalu apavu pari nevar nopirk, kur nu vel drebes un partiku. Un ja gimene dzivo tikai no bernu pabalsta, tad naudas nekam praktiski nesanak. Ta ka piever mutiti.
Frēzija v. 19. jūl 2011. 21:12 Receptes apraksts tik tiešam bij jauks, lasot ar smaidu un nav noslēpums, ka gribējās nokopēt šo recepti tāpat kā vakar no draugiem, bet beigu beigās tāpat tikai kabaču garšas sajūta vien palika
Salātu receptes saturu bieži vien aizņemos no vīriešiem, viņiem tie sanāk pikantāki.
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:07Kabaču pankūkas gatavoju līdzīgi, protams garšo! Paldies par atraktīvo aprakstu!
Varu papildināt ar savu recepti, saucas "Pildītie kabači". Protams, var izmantot arī cukini. Tātad: pārgriež kabačus vai cukini gareniski uz pusēm, ar tējkaroti izņem sēklas, izveidojot laiviņas. Pārkaisa ar sāli un pipariem. Ņem kotlešu masu un pilda. Virs kotlešu masas pārliek skaidiņās sarīvētus un eļļā apceptus burkānus /nedaudz/. Cep cepeškrāsnī. Kad kabači gandrīz mīksti, pārkaisa ar rīvētu sieru /ja nevēlas rīvēt, var nogriezt siera šķēlīti un pārlikt pāri/. Kad siers izkusis, gardums ir gatavs. To pašu var cept uz oglēm, ietinot folijā, tad gan siers jāliek uzreiz un folija jāieeļļo. Tiem, kam kabači garšo, iesaku izmēģināt
Ārija x. 19. jūl 2011. 20:51Die's ar tiem kabačiem un pankūkām! Gatavošanas procesa apraksts pats par sevi kaut kādu prēmiju pelnījis! No sirds sasmējos!
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 20:37Ja jau viņš ir tik viegli paņemams, lai tik dodas prom. Ja vīrietim vienalga, ar ko būt, tas tā būs uz visiem laikiem. Lai gan, ir jau arī sievietes, kurām, ka tik vīrietis pie sāniem. Katram savs, atbilstoši vajadzībām
slikts c. 19. jūl 2011. 20:29Frēzija,mēs vienkārši esam patīkami dažādi un tas ir jauki.
Dagnija L. 19. jūl 2011. 20:27...Es reiz jaunībā uzrakstiju dzejolīti...,paldies zelta zivtiņai,ka ļāva man to atcerēties...varbūt vēl kādam patiks???
Savs jasmīnkrūms
Un sava egle- katram.
Savs domu gājiens,
..izskats katram savs.
Savs pirmais skolotājs,
..un sava klase...
Sev tuvs,sev mīļš un neaizmirstams.
Savs spilvens mums,
...savs šķīvis,krūze,dakša...
Pat miegs mums katram tikai savs.
...tad ,kas mūs vieno?!
..kāda dzīves maksa?
Kas ir tas kopējais,
kas nav vairs tikai -savs?!
Varbūt tas debess jums,
kas mums virs galvas?
.. varbūt tas gaiss,ko kāri tveram mēs?
...Bet varbūt dzērvju klaigas spalgās,
Ko dzirdam rudens naktīs mēs?
Kas ir tas ,,lielais,, ,
kas mums visiem pieder?
Mēs esam vienisprātis-
TAS IR MŪSU LAIKS!



