Mani pirksti-
pār tavu plecu slīd,
tik neparasti liegi
kā mēnesstari-
kas pār mākoņmalu spīd,
pāri tava kakla-
samtainai ādai,
līdz nodrebi tu
kā pie sala...,
kā atbildot,
siltai sajūtai kādai...,
tur tālāk pauguri-
maigas pērles zem zīda,
tagad tavs mugurkauls
manus pirkstus jau bīda-
kā pa kāpnēm uz leju-
tie taku augšup steidz mīt,
elpu aizturot, eju-
tava vidukļa trīsas aizbaidīt...,
kā uzvilkta bulta
tur gurnu pakalna liekuma gultā-
nu dus mana plauksta...,
foto izbeidzas...
tālāk galda virsma auksta.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, Dzīve38631, attiecības38723, sapņi27, sentiments0
slikts c. 19. jūl 2011. 21:43Īrisa,tas tā,pēdu jaukšanai,bet...,smuks taču?
Dzēsts profils
19. jūl 2011. 21:39MIILAAKAIS,oho
Valters Z. 18. jūl 2011. 17:27Viva La Vida
Dzēsts profils
18. jūl 2011. 16:02 un
glāsta maiguma
pārsteigts
apstājas laiks...
Ingrida L. 18. jūl 2011. 14:35Lai Tev dzīvē ir viss kā dzejā.
Bez sakudības novēlu to, bet par foto beigām aizmirsti.
Dzēsts profils
18. jūl 2011. 14:22Nu, Sakura,
nekautri,
Tavi pirksti!
Apstājies, jēl,
ļauj apdomāties
tautumeitai
Dzēsts profils
18. jūl 2011. 14:07Te tā kā pēc Vivaldi prasās ...,Tāli , lai galda virsma nesaldē ...
Dzēsts profils
18. jūl 2011. 13:53Tāli ..., no comment ... Aptaustīju - manējā hūtīte uz galvas ..., kāds atvieglojums !Tagad, pat gulētejot , neņemšu nos t- ka tik kāds nenosper ...
JAUKUMIŅŠ n. 18. jūl 2011. 13:45..............neaizej .............dzejolis jauks ...........!!!!
slikts c. 18. jūl 2011. 13:40Tas mans mīļākais ,viņš smēķē un tā hūtīte viņa,zinu,jo viņš bieži aizmirst to no rītiem paņemt.
Dzēsts profils
18. jūl 2011. 13:36Kāda ir aizņēmusies manu hūtīti ! Bet cīgu gan būs no Tevis nospērusi , neliete ...