Dzēsts profils
10. sep 2011. 09:06No turienes arī visi briesmu stāsti par vilkačiem ... Ir tāda lieta, jā..reti, bet ir..
Dagnija L. 10. sep 2011. 09:03...domām un izsacītajam ir tendence materializēties ...tādēļ kontrolējam to ko domājam un runājam. ....tas attiecas uz mūsu bailēm....varam paši šīs iedomātas situācojas piesaukt...mūžīgi par viņām domājot un baidoties..---mans novēlējums-NEIELAIST ŠĪS BAILES SEVĪ!!!!!!!...bet ja kāda tomēr iezogas-AIZSTĀT AR KĀDU POZITĪVU DOMU........
Dzintars M. 10. sep 2011. 09:02Īsti neizprotu, ko ar to gribēji pateikt, bet par likantropijas izpausmēm Latvijā diezgan daudz ir K. Strauberga "Latviešu tautas paražas" un "Latviešu buramie vārdi".
Dzēsts profils
10. sep 2011. 08:58nogurt var...ja vienam no partneriem vēl ir rozā brilles,bet otrs jau saskata visu ...tas jau ir traucējošais faktors...nevari brīvi uzelpot ka sekos tekst es milu,dievinu kā tu to dari....
Juris K. 10. sep 2011. 08:36 Tā ir kā rubīnsarkani kā sirdis mīlu gaidošas un smaidošas
cerībā ,ka iešu kādu bradāt
,ko muļķītes tā cer
es neiešu jo sanāks pāri kāpt un kādai uzkāpt un sabradāt!
nesārtojaties sirdis un beidziet kārdināt
jo garām ejot aizkodīšu kādu
un ,kas tad man man ,jau labi
bet savu gabalu no sirds man nokost ļāvi
bet man nav laika.
neceri ,ka iešu sabradāt.
Dzēsts profils
10. sep 2011. 07:41Pasaule nav skarba un baisa vieta, bet bailes- tā ir normāla izdzīvošanas instinkta sastāvdaļa. . Kā vienmēr un visur, tāpat, kā viss pārējais--bez pārspīlējumiem.
Dzēsts profils
10. sep 2011. 07:36Ahā, un es esmu Anglijas karaliene, vai varbūt Hamleta tēva gars...
Dzēsts profils
10. sep 2011. 07:28Atvaino- bet kā tas ir- uz tevi runāt----?--- jāuzrāpjas otram kuprā, un tad jārunā?Zieds zied, izdzīvo šo savu , dabas doto skaisto brīdi, dod estētisku baudījumu, ošņājamu , skatāmu , taustāmu prieku... bet - neziedojas, vismaz ne tādā nozīmē, kā mēs, cilvēki, to vārdu lietojam.Vēlme iepriecināt mīļo cilvēku- tas ir skaisti, forši, dabiski... Ziedoties--- sorry, tā atkarība, smaga manipulācija, nevis kaut kas skaists
Juris K. 10. sep 2011. 01:16NEVAJAG ņemties ar bailēm ,jo tās saēd cilvēku no iekšienes, tām ir spēks un varens, bet mēs visi neesam dzimuši lai baidītos .Vēstījums ,skan draudošs ,bet atrisinājums ir viegls ,vienkāršs un izcīnāms.
Ewa S. 10. sep 2011. 00:31nu nu kas uz sirsninju Anne???par ko atkal raudi???
Dzēsts profils
10. sep 2011. 00:24Mežuli vai tu pepiņ strādājot sava gaterī maz esi redzējis vienuviet 3 tankus?
Dzēsts profils
10. sep 2011. 00:21A ko dara zieds? Labi -padomāsim...Zied-tātad iepriecina visus. Savelkam paraleles...Mēs lidzināmies ziediem-ziedi zied-iepriecina mūs- tātad ...mums jāiepriecina vienam otru... Vēl frāze - man gribas ziedoties..Nozīmē- vairāk dot, nekā ņemt un priecāties par to. Ziedu filosofija ir skaidra un..pieņemama! taču ne visiem...
Dzēsts profils
10. sep 2011. 00:21Rudenī parasti cilvēki novertē, ko labu un produktīvu paveikuši pa vasaru. Jānis Mežulis piemērām vasaras izskaņā pilnīgi nepamatoti publiski pazemojis cilvēku vārdā Sandis Konstantīnovs, un ļoti lepojas ar to ar savu rīcību! Ja tā nebūtu, viņš būtu publiski atzītu savu kļūdu un atvainotos šim cilvēkam.
Secinājums. Kāds rudenī skaita cāļus jeb pa vasaru paveikto, bet kāds skaita to ko sabojājis un iznīcinājis. Kas nu kuram svarīgs.
Dzēsts profils
10. sep 2011. 00:18///taa buus mana darii'sana....ar vai bez...
Dzēsts profils
10. sep 2011. 00:16kažoks par kādiem 3000 ls visas adatas apsorbē ..............


