Tā ir kā rubīnsarkani kā sirdis mīlu gaidošas un smaidošas
cerībā ,ka iešu kādu bradāt
,ko muļķītes tā cer
es neiešu  jo sanāks pāri kāpt un kādai uzkāpt un sabradāt!
nesārtojaties sirdis un beidziet  kārdināt
jo garām ejot aizkodīšu kādu
un ,kas tad man man ,jau labi
bet  savu gabalu no sirds  man nokost ļāvi
bet man nav laika.
neceri ,ka iešu sabradāt.

Saarts aabols man pie kaajaam gulj.                                   Es pieliecos un stiepju roku,     jau pirksti stingri vinju tver!     Te peekshnji,pasmaidu:-Lai gulj!                                   To ieveeroju tikai tamdeelj-ka tas pie manaam kaajaam gulj!

skatos ka kātiņi topā  

dārzniec, tu atkal runā kā mazs bērns..  kā tad skaists un garšīgs ābols var izaugt uz štruntīga kātiņa, kooooo?.. nu nekādas loģikas tai tavai domai..ppp

           Es vispirms pamanīju skaistos un noteikti arī garšīgos  ābolus, nevis kātiņus........

Nevajag skaistumu un ilgas sabradāt, citādi vari palikt viens sabradāta lauka malā, ... tici skats nav no smukākajiem... Uzsmaidi gaidošajām sirdīm un pacel no zemes sarkanu ābolu - cik dzīve ir skaista...

kātiņi  vien ir ko vērts.. tas tiesa..p

smuki ābuolīši..:)

Bradātttieksme rodas tiem , kuriem tās sirdis krīt vairumā pie kājām ...

Varbūt tie gaida,kad kāda silta plauksta tos pacels no zemes un ieliks kabatā..

es arī varētu laboties un tik daudz uzmanības nepievērst kātiņiem

Lily,pilna dzīve ar nežēlībām,bet, kad tā uzraksta,tad paliek žēl un visticamāk,ka nebradāšu.

Nežēlīgi ir braāt ābolus , nemaz nerunājot par sirdīm !

gribu ceptus ābolus

  ko tik nepamana... galvenais lai stāv    nu es par kātiņiem  

Nav gan,Viva!

Tā nav laba ideja - sirdis bradāt ...

Ko tikai īsta sieviete nepamana.