Savās nelaimēs vienmēr vainojam citus,jo nemākam piemēroties, piekāpties otram.

..tās tak nav dabīgas liesmiņas......

Nu kā to ņem.... ja vienu pagali uzliek uz gāzes plīts degli... vai kā deg un nemaz nevajag otru pagali

...piekrītu, arī ja ļoti cenšas,nedeg......

Protams,-lai vai kā,bet  jebkurā situācijā.....VIENA PAGALE  NEDEG  NEKAD

nu man jau ari bus

Lai tik līst.......man siltumnīcā jumts būs  virs galvas...............

...un ja noskaita līdz divdesmit un nekas tā arī nemainās....tā tak ar mēdz būt.....

............vislielākās muļķības cilvēks sastrādā un daudz lieku sarunā ....neaizskaitot līdz 10.Kad prātiņš atdziest.......ir cits skats uz dzīvi.

...kāpēc Tev liekas,ka tie ir pāragri secinājumi?

Nepārsteidzies šodien,varbūt,ar secinājumiem...................

....tad atkal tur kur sākām.....nevajag saspringt par lietām kuras nav mums lemtas

Ja runa par to ka tic man, nu skaisti lai tic līdz kapa malai, bet ja piespiež mani neticēt.... ko tad tā ticēšana man mainīs?????? Nu tas tā apstrakti un vispārēji.....

Toties citiem būs ,,škrobe,,.Ka netiek uzpīpot.

bet man tikunta gribas skatities ar pa logu un domat par dzivi

.............var būt,ka ticēja tieši Tev un tikai Tev........bet Tu vienkārši to nepamanīji.vai nevēlējies pamanīt......

ja kas es nepipeju

Tas ir tāpēc, lai Tu pilnībā atdotos zināšanām  

Būs jādzīvo iekša,nevarēs aiz stūra sapīpot.

Paldies! Izskatās, ka tāda arī būs......daļēji protams