tas lietas var but dazadas tn parprast var visadi.

Noteikti cīnīties........nu kā gan savādāk

Varbūt jā , varbūt nē ..., bet tas nav tik būtiski šoreiz ..., drīzāk pārdomas , par izvēli , kas mums tiek dota pat kritiskos brīžos - izvēlēties Raibās Lentas piedāvāto ātro aiziešanu , vai tomēr cīnīties un cerēt , apzinoties , ka var arī zaudēt - mokoši un lēni ...

...es Tevi vienmēr
gribu tā -
rokas stiepiena
attālumā ...
manas rokas
turpinājums -
Tavs plecs lai ir ...

Viss tik dzīvi it kā pati tur būtu bijusi un visu pārdzīvojusi

Nu ja ....tā sava veida atgādināšana par savu esamību

Aha ..., verbāla paraustīšana aiz bizītēm ... , būtība jau no tā nemainās ...

Paldies, Meitene Spīgana ..., tas gadījums tiešām ir ,,iz dzīves,, ..., no - līdz ...

Vai pa tiesi?....nespēju noticēt.......man likās, ka es pati tur būtu bijusi

mākoņi nāk un iet ,
tāds viņu darbs -
gan saulīti gādāt ,
gan uzlīt pa reizei ...
neesi tādēļ
pret viņiem Tu - skarbs ...

Bez piekasīšanās nevar kaut ko uzrakstīt.

...un ar rto tev ir gana...esi ļoti pieticīgs......

Protams,ka nerunā....tikai grabinās gar riekstiņiem..........

Cilvēks jāpieņem tāds,kāds viņš ir,ideāli,un sapņu prinči ir tikai filmās,un romānos.

...nu,ja, vāverītes tādas mīļas un pūkainas un kas pats galvenais pretī nerunā.....

nav ļaunuma bez labuma

...un ar vāverītēm vieglāk saprasties?

dzīve bez cilvēkiem....................starp vāverītēm.....ha ha ha.

...interesanti,kādēļ tāda doma, ka mežā būs vieglāk?