kamēr Jūs to kartona būdiņu abi nesalabosies, tikmēr kopīgā dzejā nevieniesoties...viens gāž.. otrs krīt un sasitās un pie skudrām nokļuvis jau...eh

redz, Valdi, manai vecmāmiņai vēl tagad tāda klade saglabājusies.. šito pat pantiņu tur izlasīju un kaut kā prātā palika..ppp

sīkais taisa somas bekapu, tikai kāpēc manā bļāviena blogā? varēji taču rūtiņu kladē pārrakstīt, ar puķainu pildspalvu un vēl herbāriju grāmatzīmēs ielikt

negaidi mani vairs birztalas zeltā..
vakara saule kad lodziņā spīd..
zini, man sagruva sapņu pils celtā..
aizmirsti mani un piedodi man..

nav jārakņājas cilvēka pagātnē, bet jādomā, kāda varētu būt nākotne.. un tad nebūs jāpaliek  bešā..))

Divas skudras
tumšām brillēm
atpūšas
zem zaļām dillēm.

Augšā zaros
trako vējš.
Tas ir skudru
mūža mežs.

Ceļš caur
sīpolbirzīm lokās,
pētersīļu
lapukokiem.

Garām grieztām
salātpļavām,
pāri
kartupeļu gravām.

Nelidojam,
neesam mušas,
skudras mēs,
mums jāatpūšas.

Ņem nu, māsiņ,
savu nastu
un es savu
smilgas mastu...

Re, kur, aiz tā
kalna - mājas.
Cik mēs labi
parunājām.

Divas skudras
tumšām brillēm:
Jā, tur gan -
zem zaļām dillēm... /Čaklais/

Aivars Krasts 12:16
Diez vai kadam tiesnesim pasam ieksa ir kada ieveribas cieniga  ,, taisniba,, un ko tad tads varetu izlemt ?

kartona būdiņā mana maziņā
apgāzā-ā-ā-ā-šssssss

jāiet pie tiesas, lai tā objektīvi izlemj.. kuram tā taisnība lielāka..p

man jau liekas, ka tew drīz tiaki ar dzeju un bilžukiem sazināsies..p jā, vēl dziesmiņas.. savu domu cilvēkiem paliek aizvien mazāk..))

Aritmētika

Viens grauds
divi graudi,
trīs graudi
un –
viena pele.

Trīs graudi,
divi graudi,
viens grauds
un –
neviena grauda.

Viens kaķis,
divi kaķi,
trīs kaķi
un –
viena pele.

Trīs kaķi,
viena pele.
un –
viena ala… /Vācietis/

- a kā jums tur staigā skuķi? trusenēs vai bez?
- yes!

vot tie gan ir taisnīgi vārdi..ppp

Mazā, sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu pasaciņa.
   Ātri, ātri steidzas viņa,
   Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas.
   Līdz ko jaukie sapņi beidzas,
   Viņai projām jāaizsteidzas.
Ilgi, šķiet man, projām biju;
Nu es atkal ieraudzīju:
   Mazā, sirmā kumeliņā
   Jāj pa ceļu pasaciņa.
Sidraboti pakaviņi,
Zili puķu iemauktiņi;
   Pavadā kā pērles sienas
   Senās, mīļās bērnu dienas.
Jāj un jāj un neapstājas,
Zemes virsū nav tai mājas. /Aspazija/

8. klase. Raiņa daiļrades mantojums, skuķa konspekti   izaugs mazliet, klavieri apgūs, dragās amigosā kā lieliskā no būmtaima

Kaķenītei bērni bija —
Nu jūs, suņi, sargaties!
I ne smakas, i ne skaņas,
I ne tuvu istabai!

"Vai man tavu bērnu vajga?
Man kauliņi garšīgāki."
Pliķi cirta, uzsprausloja,
Suns aizbēga smilkstēdams.

"Glāb tu mani, saimeniece,
Tavu traku kaķa sievu!
Es tik gaisu paostīju,
Šī man ģīmi samaitās!"  /Rainis/

jā, Lauri, paklausi Zivtiņu

gaili - zupā! vistas kūtī, olas - kā nu kuras

Miera skūpsts

Lapsa nāca sērst pie gaiļa:
Gailis augstāk laktā lēca.
Lapsa teica laipni – jautri:

„Ko vairs, kaimiņ, vairies manis?
Zemē kāp no savas laktas!
Zini vēsti: kari beigti!

Mūžīgs miers nu būs virs zemes,
Visi dzīvos saticībā,
Lopi skūpstīs tagad zvērus.” –

„Tav gan tiesa,” saka gailis,
Kaklu stiepjot, skatās lejā,
„Tur, lūk, vēl viens nes to vēsti.” –

„Kas tas ir tāds?” – „Kaimiņ’ sunis
Steidzas dot tev miera skūpstu.”

– „Ak, tam nemazgāta mute!”
Lapsa teic un prom uz mežu. /Rainis/

meitēnC citē scenāriju porņukam kāpostiņš čaukstēja, pelīte pīkstēja...tikai sutiners aiz durvīm gaidīja