Skārleta H. 2. nov 2011. 08:43

Eņģeļi katrā no mums, eņģeļi ap mums.... Eņģeļu laiks nāk....

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:42

Kādēļ šitā mocīties? Neredzi vajadzību šeit būt- nu neesi, kas liedz to prieku? Gribi kaut ko rakstīt- raksti, protams, kā jau pats minēji- bez rupjībām un lamām... Tas , ko šeit aprakstīji , nu nav gluži muļķīgas pārdomas, bet tāda spēlēšanās ar pačīkstēšanu... Tu pats esi izvēlējies tos rāmjus, kuros sevi ieliki- ko vari darīt, vai nevari,... nevajag atbildību par savu lēmumu piedāvāt citiem..

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:35

Pagātne ir tā pieredze, kas veido mūs- šodienā, tādēļ- gluži atmest to štelli arī nevar.Tiesāt vai netiesāt- tā nu ir lieta, ko otram nevar noteikt.

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:35

  Sonja vetra-  mīlestība ir tikai tad, ja tu dod un nedomā, ko saņemsi atpakaļ, ja tu mīli un spēj arī piedod , iespējams pat lietas, kuras šķiet nav piedodamas, ja tu neprasi pretī neko.    Mēs otram dodam savu mīlestību, jo mūsos nav vairs EGO, mēs vienkārši un patiesi MĪLAM. Tā es to saprotu  .

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:34

Esi tokš jau liela meitene- veido savas mājas, tādas , kādas nu gribi... Sajūties kā savas dzīves saimniece, mājas saimniece, - tā ir brīnišķīga sajūta, ja nu kas. Neviens cits- ne bērni, ne vīrs, ne mājas sienas kā tādas nedos Tev to sajūtu- tā jāmeklē sevī.

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:32

Maximus Maxiis -  un kad esi atradis, turi cieši klāt, jo pazaudēt var ļoti ātri...

                              

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:28

Tikko runa ir par došanu- ņemšanu, tā ir viena nianse--- lai kaut kas notiktu, veidotos, attīstītos- ir jābūt līdzsvaram, lai kādam no pāra nerastos diskomforts.. Jā, tas , ka viens mīl, un vēlas otram dot maigumu, uzmanību, mīļumu- tā nebūt nav garantija tam, ka viņš saņems arī to pašu..

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:27

Viva Ro -  skaisti pateici  

Dzēsts profils 2. nov 2011. 08:27

  Aldi Anderson - jācer ir vienmēr.  Tikai vai nav tā , ka mēs cilvēki paši daudz ko sarežģījam , kad esam satikuši savu mīlestību.  Vienīgi tad, kad cilvēks saprot, ka viņam otrs ir svarīgāks par pašu, tikai tad tā ir MĪLESTĪBA.

uz V. 2. nov 2011. 08:04

Pietiktu, ja viekārši tavs cilvēks domās vienmēr līdzās būtu.    Bet , kā jau teica Dievs -sargājiet sevi un jūs nosargāšu...   

ierakstam «Es gribētu...»
Gunars s. 2. nov 2011. 07:27

   Par to kas esmu nebūtu daudz jādomā.Dzivē pamatvērtība nav lustēšanās.bet ko tu atstāj pēc sevis..

Gunars s. 2. nov 2011. 07:18

   Kas tev par labsirdības uzplūdumiem Dace.

ierakstam «Es gribētu...»
Ewa S. 2. nov 2011. 02:45

daudzi tagad dzivo zem izdomatiem vardiem izdomaataas dziivees...bet man tas neder..esmu kas esmu...ne parak labs..bet cilveeks..es miilu pati sevi..un tas jau nav maz....prieks pashai ka esmu..un davaju savu prieku citiem...taa ir dziive..patiesiibaa vienkarsha..un ljoti jauka....

alberts d. 2. nov 2011. 00:14

Varbūt turpinājum
tikai tev līdzās uziedēšu
tikai tev līdzāsnorietēšu
tas nekas ka no vaigiem asaras rit,tās nopūtīs vējš...

alberts d. 2. nov 2011. 00:03

Nē,trīs gudrie un agronoms..

ierakstam «Prikols.»
Kurzemniece E. 2. nov 2011. 00:03

jā,jā,jā un vēl -es pasniedzu.Ko?-Mēteļus universitātē

ierakstam «Laba izglītība»
Valters Z. 1. nov 2011. 23:44

Sakrāj asaras spannītī , būs ko pie zupītes sāls vietā pieliet ! Nav ko mantu postā laist !

Valters Z. 1. nov 2011. 23:44

Sakrāj asaras spannītī , būs ko pie zupītes sāls vietā pieliet ! Nav ko mantu postā laist !

jogita p. 1. nov 2011. 23:40

Es peec Tevis

Autorizācija