nu, nesaki. ka sievietēm neinteresē šīs lietas..p

Labi jūtos, energijas un spēku daudz... Rudens ir mans laiks.

T ās ir manipulācijas un spēlītes- ļāvos pieradināties....Lai nevajadzētu pašam arī atbildēt- par to, ko gāju un darīju...redz- cits ir pieradinājis, a es- es jau neko- tik vien kā ļāvos...

Arī tas pats galantais vīrietis.sabiedrībā ir cits,bet ģimenē pilnīgi savādāks..........pastāv taču arī izrādīšanās.

Tu būtu laikam dikti izbrīnījusies - cik daudziem cilvēkiem dzīve ir sadalījusies- pirms un pēc... Kuram tas atskaites punkts ir piedzēries soferis, kuram- prātu zaudejis narkomāns, vai vienkāršs zaglis- bandīts, kuram-- paša tuvinieks, vai kaimiņš, kuram vel kaut kas... Jā, ticu, ka ir smagi un domas par sevi un visu apkārt ir , hmm, tumsos toņos, ar lielu daļu skepses, ironijas un - kā lai pasaka--- negantuma, vai , piešprici.. Ja nu kas- būtu jokaini, ja Tu starotu vienā apmierinātībā... Bet-- cik ilgi negantosies... cik ilgi minēsi visos blogos savu sāpi... pati taču neļauj šamai norimties... patīk , vai? Un valsts un visi pārējie te galīgi ņe pricom, esi Tu un Tava sāpe, nekas vairāk..

vārdu salikums un intonācija izsaka rupjību vai humoru ,vai ikdienas runu.....

Sabiedrībā tie rupekļi to noteikti neatļaujas.Noteikti ir galanti vīrieši,bet šeit tik redz,kas lācītim vēderā.

Laikam ar to rupjību ir kā tai anekdotē..........kad jācērt galva,-izrādās ka galva nemaz nav...............

Nu re, vis tomēr notiek.....

Es rakstīšu Tev vēstuli bez vārdiem...
Es rakstīšu to uzlecošās saules staros.
Es rakstīšu to Tavas rīta kafijas smaržā.
Es rakstīšu to rīta vēja brāzmās.
Es rakstīšu to koku lapās un ziedu krāšņumā.
Es rakstīšu to ielas skaņās un lauku klusumā.
Es rakstīšu to Tava sargeņģeļa pieskārienā.
Es rakstīšu šo vēstuli bez vārdiem Tavā un manā sirdī...

Ir tik daudz neizteiktu vārdu,kurus rakstīšu šai vēstulē bez vārdiem.
Par Tevi un mani,
Par to,kas nebija,bet varēja būt,
Par to,kas tikai būs,un to,kas aizgājis uz neatgriešanos.
To nevarēsi paņemt rokās un lasīt,
To varēsi tikai sajust,sajust sev visapkārt,sajust katrā savā ikdienas solī.

Tu noteikti saņemsi šo vēstuli bez vārdiem.
Saņemsi,ja sajutīsi...sajutīsi ar sirdi.
Un tikai sajūtot spēsi izlasīt...vēstuli bez vārdiem,kurā ir tik daudz nepateiktu vārdu.
Es negaidu atbildi Tavu,
Vēlos lai Tu zini:
Ka ir vēstules bez vārdiem,
Vēstules kā eņģeļa pieskāriens,
Vēstules,kuras izsaka daudz vairāk,kā vārdi,kas ir tikai vārdi.
Vēstules kuras var tikai sajust un izlasīt ar sirdi...

Ja uz to pievērs uzmanību,tad tādā gadījumā nevajag iziet uz ielu - sabiedrībā,pilnībā izolēties,un nedzirdēsi neko....,izņemot putniņu čivināšanu......  

Ja godīgi...šodien  tieši šodien smaidu bez  gala..............jo mana kačenīte veiksmīgi atgūstas pēc ķirurģiskās iejaukšanās     

Pastāv jau arī variants.kad visu tieši-skaidri un gaiši pasaka............ir cilvēki kam rupjība liekas ikkatrs pateikts vārds...........
Vēl kad meituks bija maziņš, teicu...sēdi blakus tantei.............viņa paskatījās uz manis un teica-"fui,kā jūs runājiet"..........

Uzsmaidi sev!

Saldumi galdā un frēzijas vāzē,

Vēl tikai jāsalej šampaniet’s glāzē.

Zinu, jau šodien pie manis tu steigsi,

Apskausi cieši un uzsmaidot sveiksi.

Sveiksi gan svētkos, gan ikdienu vadot,

Prieku gan acīs, gan dvēselē radot.

Nevajag domāt, ka dzīvē viss greizi,

Uzsmaidi dienā kaut vienu vien reizi!

Pārcilā atmiņā gaišākos brīžus,

Atceries darbus gan sīkus, gan dižus.

Saliec tos somā un priecīgā omā

Izstāsti man, kā tu jūties, ko domā!

Ko domā par dzīvi, par sauli, kas silda,

Par lietu, kas zemi ar miklumu pilda.

Tad jutīsi tu, ka pat ikdienas soļi,

Ir ražības pilni kā zeltīti oļi.

Lai tā arī būtu, kā vēsta šī dzeja!

Es vēlos, lai smaidā tev rotājas seja!

Lai dzirksteles acīs tev nedziest, bet kvēlo!

Lai katrs var just, ka tu dzīvo, ne tēlo!

(J. Baltjancis)

Atslēgas vārds ir "--veicināšana", jo nekur nav kā akmenī cirsts- vot apēdīsi kaut ko, paostīsi ne to puķi- un kaisle un bauda gluži  vai pa acīm un uz līdzenas vietas gāzīsies laukā... Cilvēka organisms ir tāda maza , bet dikti laba un apjomīga ķīmiskā rūpniecība- katrai vajadzībai un situācijai ir savi ķīmiskie procesi- kas no kā rodas.. Un tādas štelles kā kaisle un bauda- nav izņēmumi.Un so sakarību starp kaut ko ēdamu, ostāmu un attiecīgu izjūtu paspilgtināšanos - to jau ir vērojusi gadsimtiem un gadu tūkstosiem ilgi.. Tā kā nekā pārdabiska un neparasta te nav..

Cilvēks pie visa pierod.Sākumā šeit pārdzīvoju katru rupjību,kas vērsta uz mani.Bet tagad pat atbildu un smaidu.Reālajā dzīvē nekad ar tādiem cilvēkiem pat nesarunātos, bet te pati ākstos līdz.Mazliet jau lētuma sajūta gan neatstāj.

No otras puses arī jēlības ir rupjība...kā Romim piemēram. ..'Dažiem  šeit arī sanāk tas izcili...diemžēl.

Moon,meklē āķi,kur aizķerties.....

Smaidīt tak nevajag par kaut ko,bet tā vienkārši priekš sevis.... Moon,neizliecies,ka nesaproti....

Ja Streips var atļauties nosaukt riktīgos apvainojuma vārdos,un netiek sodīts,tad šeit,kas izskan,absolūti nekas nebūs....