Jāni, esmu par to dzirdējusi.Bet man ir radies jautājums.Ja sievietes pirmais vīrietis nevar radīt pēcnācējus,vai tad arī iespējams ģenētiski iemantot viņa gēnus?

Robchik ... kkā neatceros Tev zvanījusi ...

Jaa,patieshaam jauks....liek aizdomaaties,kad jaanoweertee tas kas mums ir

Maxii , Tu iri Amigosmeža jaukākais sermuliņš   ..., paldies par dzejolīti ...

Jauks dzejolis, tikai nezināms autors- tas jau nekas...Esmu lasījusi šīs rindas...Tā mēdz gadīties...

tas ir mans uzdevums                     piezvani citam

Laiks izdarīt secinajumu Gēnu jautājumā !  
Manējais ir šāds - putniem nav sānsoļu , zivīm nav ... cilvēkam - ir . Tātad - vainīga ir laulība !  

Par to, ka sānsoļi ietekmē gēnus - pilnīga taisnība. Ir tāda parādība kā telegonija, par kuru cenšas visi oficiālie avoti klusēt. Mehānisms ir tāds, ka sievietes pirmais partneris faktiski nosaka pēcnācēju ģenētiku, atstājot savu enerģētisko nospiedumu. No visiem pārējiem arī kaut kas tiek salasīts. Rezultātā, dzimst ģenētiski pirmā vīrieša bērni ar slimību buķeti no vēlākajiem partneriem.
Mūsu senči to zināja!
Krieviski ir tāds jēdziens šajā sakarā "законы РИТА"

Kad meza saskumis es Viens
Tads Sermulis meza ir Tik viens
Kam asaras ka pupoli reizem birst
Tik Nebeda , saka mana Sermula sirds !

Autors ...( Maxis )

Nu ... pie kā mēs apstājamies ?  

CIK MILI

Anij , es bieži atceros šo E .Adamsona četrrindi , kad man klājas ..., nu , kad tieši tā man klājas ...

Kad mani vajā neveiksmes ,
Kā seskam slazdā kad man klājas ,
Tad paciešos , jo zinu es -
Tas Kungs ar mani rotalājas ...

es arii tàpéc gràmatas lasu uzreiz no beigàm:)

Piekrītu, Tev Viva, katram savs...

no cilvékiem,kuri Tevi pietiekosi nenovérté,ir pat jàmûk:)

Ja nebūsi izlasījis grāmatu, noskatījies filmu kādu vērtējumu vari dot, ja nezini ko atklāj pēdējās lappuses un kadri, tas pats ir arī attiecība pret cilvēkiem, jo pirmais priekšstats bieži  var izrādīties maldīgs.

Nevar pazaudēt to, ko nevar pazaudēt. ir lietas, kas IR, - pašas par sevi, neatkarīgi no mūsu gribas un iedomām. Agri vai vēlu mēs saprotam, ka tās ir lietas, kas ir un paliek... Es ticu tam, ka pat tad, ja savā dzīvē speram pārsteidzīgus soļus - turp vai atpakaļ - , pienāk brīdis, kad mēs tiekam atsviesti vietā, kurā mums bija jānonāk. Jā, laiks varbūt izniekots... Bet varbūt mēs citādi neko nesaprastu, nenovērtētu un neiemācitos.
Laikam jau šobrīd vispareizāk ir palikt tajā vietā, kur esam.
Dievs tāpat noliek visu pats savās vietās - gribam to vai ne...

parasti nav jābūt vienīgi kā skatītājam šajā dzìvē. Mūs nesaved nejaušības, bet pirms pievelkās līdzīgs ar līdzīgu nostrādā pievilkšanās spēks. Ir jāmēģi dot otru iespēju tam, kurš pēkšņi kļuvis garlaicīgs uz šīs dzīves takas, -dodot dzīves dzirksti atspirgumam...
Tā kaut kà    

Lily , tas katram ir savādāk ..., arī smaržas ir dažādas - noturīgākas , gaistošākas , un - mūžīgas ...

Rita, paskaidro...kā aiziet no sevis nodalīšanas aspekta?