Marika k. 7. dec 2011. 12:32Nu ja taa saki! Bet kaa Tu to zini tik droshi?
Dzēsts profils
7. dec 2011. 12:27Inta, ja Jūs informējat par kādu jaunumu- tad daļēji to personificējat ar sevi... tāpat- jebkurš- arī kritisks viedoklis - ir cienījams.. Protams, ka patīkamak ir saņemt pozitīvus vērtējumus un atsauksmes, taču- tā ir tikai viena medaļas puse. Jūs jau neaizstāvat savus uzskatus- nestāstat par tiem , nedalaties personīgajā , logiski, pozitīvajā pieredzē, bet - tā vietā - cenšaties panākt atzinību , vilšus vai nevilsus aizskarot citus- galīgi nesaistītās tēmās ar Jūsu piedāvāto informāciju. Aizstāvēt savu viedokli nenozīmē to pasu , ko - tie , kas man nepiekrīt , tie ir ar domāsanas problēmām.. Jeb- - tāda ir Jūsu reklamētās organizācijas, kompānijas, darbošanās vides- stratēgija?
Aleksandrs V. 7. dec 2011. 12:21Lai mājā valda MIERS !
Nauris N. 7. dec 2011. 12:21Asaras veicina grumbas sejā , toties mazāk jāčurā .
Inta D. 7. dec 2011. 12:20Jums pat tādu nav! Trūkst drosmes?
Labāk neriskēt - tad arī kritiku nesaņemsi! Zelta vidusceļš!
Nav liela māksla - lasīt citu cilvēku rakstīto - un kritizēt!
Raksts blogā - aicinājums uz dialogu.
Jums pašai nekas nav sakāms cilvēkiem!
Un paldies tiem cilvēkiem, kuri manus rakstus savu reizi
novērtē pozitīvi.
Lai cik atšķirīgi ir mani uzskati - man pietiek drosmes tos aizstāvēt, un ja būs nepieciešams - arī pamatot!
Dzēsts profils
7. dec 2011. 12:19Ok...rezumē....egoistiski pastaigājamies vienatnē gar jūru, apmeklējam salonus, solārijus(protams arī vienatnē)...un miers mājā
Nauris N. 7. dec 2011. 12:16Tukša muca tālu skan .Vēl viens tautas teiciens ...
Vasilijs P. 7. dec 2011. 12:14Neko nepadarisi-agenturas uzdevums,ko liek-jadara...
slikts c. 7. dec 2011. 12:11Priecājies,ka nepatikšanas vēl tikai priekšā,jo pat tautas teiciens vēsta-pēc priekiem nāk asaras.
Dzēsts profils
7. dec 2011. 12:10Inta, ja Jūs tikai padalītos ar jaunumu, kā pati rakstāt- tad Jums būtu vienalga - komentāru tonis, izteiktie viedokļi.. Jūs būtu izpildījusi savu vēlmi- nodot informāciju publikai- un pārējais nebūtu svarīgi..
Redziet, Inta, runāt ar dažādi noskanotiem cilvekiem, stāstīt , informēt par jaunumiem - tā ir daļa no mana ikdienas darba, tāpat- uzklausīt un mācēt komunicēt arī ar citāda viedokļa paudējiem.. Jums tas ir svešs lauciņs, vai ne?
Aleksandrs V. 7. dec 2011. 12:06Jā ,Sonja, tā ir smalka lieta,un abpusēji atsaucīga--visiem ģimenes locekļiem.
Cienot vienam otru un pārējos,gūstam vēlamos rezultātus visās jomās !
Nauris N. 7. dec 2011. 12:04Kāpēc tāda diskriminācija ?! Vīrieši arī ir cilvēki , ja kāda vēl nav pamanījusi ...
Dzēsts profils
7. dec 2011. 12:02Tā ir ļoti smalka robeža- būt kopā ar kādu, būt ģimenē, un - nepazaudēt sevi vai nenolikt savas vajadzības uz apakšējā plaukta- vīram vajag to, bērniem vajag šito, sunim , kaķim,- vēl kaut ko, omei, opim, kaimiņam, darbadevējam, draudzenei-- visiem vajag, visu vajadzības ir svarīgakas par manām... Nu un tad, kad tie visi pārejie ir saņēmusi ko nu gribeja, tad- es būtu beigta, gar zemi, un rīt vairs nevarētu neko- dot, palīdzēt, uzklausīt... Tādēļ ir vajadzīgs šis egoisms- kad neskriešu darīt,to, ar ko kāds cits pats var tikt galā, neskriesu pa galvu pa kaklu glābt visu, kas pa ceļam gadās glābjams.. bet iešu mierīgi, pasēdēšu klubkrēslā, pastaigāsu pa parku pēc darba 15 min, vai cik nu vajadzēs., iešu pie friziera, .. padzeršu kafiju , palasīsu grāmatu- nevis tad, kad visi pārejie man to ļaus, bet - tad, kad man to vajag un gribās.Manas vajadzības ir tik pat svarīgas kā visu citu.. Pasaule tādēļ neapstāsies griezties, saule ausīs un rietēs tāpat, neviens badā nenomirs..Bet- man būs stabila nervu sistēma, lai varētu atkal tikt ar visu galā.
Nauris N. 7. dec 2011. 12:00JAP ! Pats labākais vēl priekšā !

