O...Lily

  Muļķis ir tas, kurš tā var domāt, ka otrs ir muļķis.

  Katrs ir tik vecs, cik viņš vecs jūtas.  Ir 30 gadnieki kā kurkuļi un čīkstuļi un ir 80 un vēl senāki - gudri, erudīti un tik kustīgi, ka viens otrs jaunais netiek līdz.  

Gadās arī ka āži badās.

Atceries,ka katra nobeigšana var būt jaunas dzīvības sākums.

Ingrida....tad varbūt viņi tādejādi attaisno savu dulumu un sastrādātās muļķības.It kā mazliet avansējot uz vecumdienām! Bet varbūt mierina sevi,ar domu,ka vecumdienās būs prātīgi un gudri.....

Nu tad jau vari pastāstīt,kā tad ir tai jaunībā....tiem,kas to jau piemirsuši
.....nu sirdī jauni jau mēs visi,sirdī nenovecojam!

Skārlet', a es i tagad nejūtos vecs......

Trakie, sataisā visādas šmuce, no kā rodas dzīves GUDRIE !

Vil...esi tak bijis jauns,visi tak reiz tādi bijām?!

Varu šim sakāmajam piekrist un piebilst. -nevar izsprast jaunatni, ja pats neesi bijis tāds...

gan jau vainas tajā galvā jāmeklē...par cik neticu to eksistencei, tik dēļ tā arī nesastopu tos

  Romantiķi nerodas - viņos romantika vai nu ir vai nav. Tas ir dabiski, bet uzspēlēt romantiku - tas var izdoties uz brīdi.

Kad saule riet aiz tumšo mežu sienām,
Sarkst padebeši, vakars viegli tvan.
No bērnības, no senām tālām dienām
Vēl atmiņā man klusa dziesma skan.

To dzimtenē aiz zaļo mežu miglas
Reiz māte dziedāja, kad biju mazs.
Skrien gadi prom kā bezdelīgas žiglas
Nes visu līdz, tik atstāj atmiņas.

Ai, bērnība, ai, māmuliņa mana,
Jūs projām sen, vairs atsaukt nevar.
Sarkst padebeši, vakars kalnos zvana,
Es sūtu jums simts labu sveicienu.
          /aut.nez./

Jūs man mazliet nomierinājāt....

Gudrību rada pieredze.

Ta jau ir,bet varbut savadak-jauns un gudrs,vecs un traks.

vai vilkt paralēles starp trakulībām un gudrību...nu nezinu gan

Romantisku dienu jums!!!