Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:29Bet tā taču Tava izvēle , Kuku ..., kā ar to laiku izrīkoties - skaitīt , dejot , kādam dāvāt , strādāt , gulēt , zemē nomest ..., variantu - bezgalība ...
savsem k. 12. dec 2011. 21:26Garlaicīga laika pavadīšana būs tā skaitīšana ...
Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:23Kuku ..., un Tu tā varētu - sēdēt un saskaitīt visas 86400 sekundes
savsem k. 12. dec 2011. 21:23Čīkstot mēs savu besspēcību izādām - tāpat kā klusējot ...
savsem k. 12. dec 2011. 21:20Un kas tad būtu jādara - jāsēž un jāskaita ?
Valdis m. 12. dec 2011. 21:20milestiba ir katru vakaru milestibu neprasa vina pati atnak
Valdis m. 12. dec 2011. 21:14laiku tacu griezam katru gadu 2 reizes turp un atpakal
Mairita G. 12. dec 2011. 21:12Izrāde ir ļoti skaista,un daudz kas tajā liek aizdomāties.Kad viduvējības dara visu,lai talants nespētu izpausties.Mocarta dzīve ir tam piemērs.Filma teātris ir ļoti pamācoša.
Jānis K. 12. dec 2011. 21:10Kāpēc tu raudi un neatbildi???
Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:08Saulainos pieneņu ziedos,
sniegos baltos
kas laimīgi smej,
zvaigžņu rūnas kā sniegot gulstas,
likteni vārdo un lūdz,
sniegiem,lietiem un vējiem cauri,
mīlot
ziedēt tiem ļauj.....
Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:06Visi gaidām sniegu ..., bet šis ni un ni ...
Lana V. 12. dec 2011. 21:02Arturs Skrastiņš arī man viens no mīļākajiem aktieriem , izrādi gan vēl neredzēju ...
Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:00Paldies , Lana ... Ribņikova melodijas vnk apbur ..., tā ir !
Dzēsts profils
12. dec 2011. 20:48Vineta , tā ir ..., viss mūsu mūža gājums ir zvaigžņu kartēs ierakstīts no - līdz ..., mums vien dota iespēja nelielai improvizācijai , rīkojoties ar ikdienai piešķirto dāvinājumu no Mūžības bankas ...
Bet , par laicīgo runājot , jā , manta ir manta ..., atšķirībā no papīrīša , ko sauc par naudu šodien , bet rīt varbūt tā vairs nesauks ...
Dzēsts profils
12. dec 2011. 20:44Cilvēka gars ir miljoniem sīku spogulīšu kaleidoskops,
kas atspoguļo visu krāsu spektru atkarībā no tā,
kur krīt gaisma. Spogulīšu kaleidoskops ir daudzšķautnains
un neierobežots savās iespējās.
Tomēr sarežģītajās spoguļu galerijās dažām virsmām ne reizes
nerodas iespējas uzmirdzēt,
un tās neievērotas iegrimst tumsā.
Mēs varam tā arī līdz galam neatklāt savu mīlestības potenciālu.
Varam nekad neizplaukt pilnziedā.
Taču dažkārt mūsu dzīvē notiek kas tāds, kas uz īsu brīdi atgādina,
par ko mēs būtu varējuši kļūt,
ja būtu ļāvuši gaismai uzmeklēt sevī tumšās un apslēptās
dvēseles galerijas.
Tādos brīžos saprotam, ka mums šobrīd ir un ka vienmēr ir bijuši
spārni......
( .... vien jāspēj pateikt, saprast un pieskarties.....)
