Lai kur es pasaulē ietu,
Zīmes satieku tavas,
Kā vēju, kā sniegu ,kā lietu,
Kā pīķa dāmu no kavas.
Tu vēju apsien ar banti,
Un pienenes sniegos dēsti,
Bet liedaga smiltīs tie panti,
No tevis tās mīļākās vēstis.
Un ,lai man ne šaubu nava,
Tu zīmi liec pilnmēness vaigā,
Lai redzu kā mīla tur tava,
Pa debesīm ziedoša staigā.
Bet varbūt tas liktenis smējās,
Un redzu vien laiku ritam,
Tās zīmes, tie skūpsti vējā,
Tas viss, tas viss kādam citam.
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Dzēsts profils
12. dec 2011. 21:08Saulainos pieneņu ziedos,
sniegos baltos
kas laimīgi smej,
zvaigžņu rūnas kā sniegot gulstas,
likteni vārdo un lūdz,
sniegiem,lietiem un vējiem cauri,
mīlot
ziedēt tiem ļauj.....
Dzēsts profils
12. dec 2011. 20:26kāpēc kādam citam, ne Tev???
Vineta K. 12. dec 2011. 19:39Dzejolis,ir burvigs.
Ieva B. 12. dec 2011. 17:52Dāvini draugam pienenes ziedu -
Saules mīļums un siltums
Tajā visu ziemu ir krāts,
Lai viņš varētu mīļumu šo
Savā dvēselē saglabāt.
Un atkal un atkal,
sākoties jaunai dienai,
Pa pienenes ziedam,
Pa mīļuma mirklim
Savai ikdienai pielikt klāt.
/ aut.nez./
JAUKUMIŅŠ n. 12. dec 2011. 17:30vieni no brīnišķigākajiem vārdiem ,kādus man nācies ir lasīt !!!!!!!!!!!! paldies!!!!
Dana D. 12. dec 2011. 17:29
Pienenes ir ļoti dzīvotspējīgas skaists veltījums !
Dzēsts profils
12. dec 2011. 16:48
Dzēsts profils
12. dec 2011. 16:48Tava dzeja kādu skaistu sapni man bur ...
Dzēsts profils
12. dec 2011. 16:26
...mīlēt nevar steigā un skūpstus dāvināt vējā.......