Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:39 Kā neredzēju? Redzēju gan... Kā tagad atceros...eju es pa mežu, skatos sēž vāvere uz koka ar glāzīti vienā ķepā, un otrā čiekurs-zacenei!
Saka-''Vai negribi piebiedroties"?
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:38 vai pārāk aukstu nēesi sevi novērtējis....?..jo dzīvē Tu pats nemaz tik labs noteikti nēesi ,ja jau tik daudz citē ,svešus izteicienus.....
Pats sev ,savai dzīves laimei esi šķērslis....tu tos cel ,pareizāk....un domāka esi baigi foršais....nēēēē,jo tāpec jau tik daudz tev ko te teikt....
Moon M. 13. dec 2011. 09:38KĀDAS ŠAUSMASS"..........nabaga vīrieši,ar vienu prātu................",bet ar divām galvām.
Nu nekādi nesanāk......tikai viens prāts
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:37Labrīt, Parum! Mani reiz tā viens krievu runājošs šoferis nolamāja, ka negribās pat atcerēties (nezinu gan kurai nācijai piederēja)...pat es savas runas dāvanas aizmirsu klausoties viņa verbālo diareju...starp citu benzīna tankā...un par to, ka it kā viņam piebraukusi priekšā tik no otras puses....nu un...sievietēm taču prieksroka Ir bijis arī variants, kad tieši otrādi piedāvājas palīdzēt ieliet benzīnu, gan latviešu, gan krievu valodā... tā, ka tiešām nevajag attiecināt uz vienu gadījumu. Jauku dienu!!! Noraksti uz to, ka onkulim andropauze un priecājies par savu jaunību!
Moon M. 13. dec 2011. 09:34Kur Tu esi redzējusi vāverīti ar ...glāzīti ???-tad jau āmen i tiem zvaniem i čiekuriem
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:32Viss ir iespējams! Arī čiekuri var kļūt par zvaniem! It īpaši ja ieķer glāzīti pirms pastaigas! (joks)
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:29Nevajag izlikties nekad, esi tāda kāda esi.
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:21Es reālajā dzīvē visu daru pa īstam. Muļķi laist var tikai virtuālajā pasaulē.
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:21Īsta mīlestība ir nepārejoša
Moon M. 13. dec 2011. 08:56Paldies Dievam,mana mamma ir pāris km attālumā no manis.un netiek aizmirsta.
Paldies Dievam,viņas vecumdienas rit bezrūpīgā dzīvē,pārticībā,siltumā un mīļumā
Moon M. 13. dec 2011. 08:53Kāpēc kaut kas būtu slēpjams...?Esi dabīga un nesamākslota un dzīvo tālāk,jo dzīve tak neapstājas.
Dzēsts profils
13. dec 2011. 08:13Tā bija pudele vīna,
Tā bija deja
Tā bija nakts
Tā bija smarža
Un patiesībā tā nemaz nebija –
Tā tikai likās…
Tomēr kāds taču nozaga manu vagonu ar cirkus ziloni
Kāds nozaga manu sapni.
Vai tā tikai likās…
Gluži tāpat kā es tagad izliekos....
.... no malas jau vienmēr LABĀK REDZ ....
Dzēsts profils
13. dec 2011. 08:08Krīt koku lapas,
Raibi, tik raibi visapkārt.
Ir tik daudz krāsu-
Saules un zāles krāsa,
Iztēlē radīta laimes krāsa,
Atmiņu un prieka krāsa,
Pilnības un bagātības krāsa.
Bet visspilgtākā no tām - mīlestības krāsa..
Katram sava - mana un tava...
... uz baltas lapas uzrakstīts - varbūt ...
Marika k. 13. dec 2011. 08:07Esmu liidzaas savai mammai un beerniem neljauju sevi aizmirst!
slikts c. 13. dec 2011. 07:53Laime krēmkrāsas tonī!?Krēm...krēma...krējuma.Kāda trekna,salkana un šķebinoša,kad par daudz.Ne vairs īsti balta,dzeltēt sākusi kaut kur nomesta, aizmirsta. Izbalojusi dzeltenā,pavītis pienenes zieds.
Tik daudz papīra lapas...kaudze un visas baltas.Baltajā ir visas krāsas...visas laimes,visas vēl baltas.Līdz ko uzrakstu,iekrāsojas kādas laimes krāsā.Ja nepatīk krāsa,uzreiz saburznu.Konkrētas laimes visas ir saburznītas,cita vairāk cita mazāk.Kad baltu lapu saburzna un pēc tam izlīdzina, iznāk tāda kā mana un tavējā laime-krēmkrāsas,mazliet netīra jau.
Melnu ,kad saburzna un izlīdzina,tā tāpat melna.Melna laime, ne laime,bet nelaime. Krēm...krēma...krējuma...krēmēt...


