Mēs esam izklīduši pa visu pasauli, bet vai atceramies , ka māte pie sava loga skumst bargā puteņa laikā un roze saltumā kalst.....
Atslegas vārdi: dzīve38631
Vasilijs P. 13. dec 2011. 14:06Vel sarkano matu uguns liesmas....
Dzēsts profils
13. dec 2011. 14:05Vecāki jau sen miruši,bet uz kapiem aizeju vienmēr,kad ir laiks.
Dzēsts profils
13. dec 2011. 09:40To tik saproti daudz vēlāk, diemžēl. Un bieži vien tas jau ir par vēlu.
Moon M. 13. dec 2011. 08:56Paldies Dievam,mana mamma ir pāris km attālumā no manis.un netiek aizmirsta.
Paldies Dievam,viņas vecumdienas rit bezrūpīgā dzīvē,pārticībā,siltumā un mīļumā
Marika k. 13. dec 2011. 08:07Esmu liidzaas savai mammai un beerniem neljauju sevi aizmirst!
Dzēsts profils
13. dec 2011. 00:38dziesma laba ,saprast slikti,lidz puteniem talu,bet vientulu cilveku ir daudz ,kas ir vieni. citi izkaisiti visos pasaules vejos,un jutas vel vientulak.
Vineta K. 13. dec 2011. 00:35Diemzel,to saprot,tad kad pasam berni pieaug...... DZiesmina aizkustinosa,un nenovecojusi,aktuala vel jo projam......
Dzēsts profils
13. dec 2011. 00:24Atvainojos , varētu ,mana kaķene arī grib klavierēt reizē ar mani ...
Dzēsts profils
13. dec 2011. 00:23Man ļoti patīk šī dziesma Kvalitāti gan bvaretu vēlēties labāku ...