Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:18Neierasti romantiski?....vai nostaļģija?!
Sanita B. 8. jan 2012. 13:15Atvainojos, Veider, man šodien pirksti neklausa - ieviesās kļūda Tavā uzvārdā.
Sanita B. 8. jan 2012. 13:14Labākai no Taviem blogiem, Velder.
Diemžēl nepateicība ir pasaules alga. Tā notiek.
Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:14tu esi princese,domas transformējas materiālajā pasaulē:)
Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:13Šoreiz gan, tā laime būs apstāklī,ka iztīrīts skurstenis neaizdegsies..!
Sanita B. 8. jan 2012. 13:10Jā...tiešām, cik reižu? Es riņķoju, riņķoju, kalnā netiekot,beigās rokas nolaidu un ideju atmetu. Radīju jaunu....
Inese B. 8. jan 2012. 13:10Arī pašam godīgākajam no mums ir kas palicis neizdarīts , neizpildīts ..., kaut vai sev solītais ...
Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:07jo vairāk cilvēks atklāj patiesību,jo mazāk viņu saprot pasaule.
kādreiz bija uzskats,ka zeme ir plakana,ti kuri uzdrīkstējās nepiekrist dedzināja uz sārtiem.tāpat arī šodien pastāv iedomātas normas kuras neļauj cilvēkam augt.
Inese B. 8. jan 2012. 13:05Es tā arī daru , un tas palīdzēja man izkopt skaistu stāju un gaitu ..., ja galvā kronis , savādāk nevar ...
Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:03Mana pasaule griežas ap mani un varbūt vēl kādu....
Inese B. 8. jan 2012. 13:01Bet ticiba otram , viņa vārdiem , uzticēšanās viņam , tā arī ir uzticība , Vineta . Vismaz es to tā saprotu .
Dzēsts profils
8. jan 2012. 13:00Ir vēlēšanās pierādīt,ka pasaule griežas ap tevi? Tik nepārpūlies.
Inese B. 8. jan 2012. 12:59Anne , arī tagad ir sastopami tādi , tik aizkustinoši un mīļi pāri , kuri kopā skaisti noveco , un mīlestība nav viņus atstājusi ...
Sanita B. 8. jan 2012. 12:59Es nekad nevarēšu atdarīt savai mātei to, ko viņa dara manā labā. Mani kopš jaunības vajā vēlme atdarīt, lai gan iedziļinoties esmu sapratusi, ka nevar atdarīt par vecāku mīlestību. Mēs no savas puses sniedzam mīlestību saviem bērniem. Tas parāds tiek "atdots" jaunajai paaudzei.
Dzēsts profils
8. jan 2012. 12:57..svarīgi ir jau tikkai tas kam ticam.....
Dzēsts profils
8. jan 2012. 12:57iedomātais kronis ir sākums,cilvēks kurš ir uzdrošinājies pacelt galvu,nekad nevilsies,bet tavā teiktajā slēpjas "nemaz necenties,tāpat neizdosies".
Dzēsts profils
8. jan 2012. 12:50tam nav nekāda sakara ar karietēm un prinčiem.pasniedz sev sevi kā princesi un izturies pret sevi kā princesi,tu esi savas dzīves centrā.
Dzēsts profils
8. jan 2012. 12:49Pašpietiekams ir tad, kad ir pieņemts savs "es" tāds kāds ir- bez visādiem kroņiem un princešu būšanām.. kad ir interesanti un pilnvērtīgi dzīvot - ne tikai kādā noteiktā apstākļu kopumā ,kompānijā vai statusā- ģimene, attiecības, bet arī- visos iespējamos variantos- arī vienam esot.. nezūd dzīves kvalitāte. Tad , kad novērtē un izmanto ar pozitīvu rezultātu visas savas īpašības, ne tikai vienu daļu- teiksim- pozitīvās.. noliedzot un karojot ar ne tik pozitīvajām..
Kronis- tā ir butaforija, kas ir gana smuka, taču- bez satura. Un tad, kad tas kronis kritīs- jo tas nav īsts, tas ir iedomāts(- tapat būtu , ja iedomātas būtu kādas īpašības- tas ir no pozitīvisma skolas lielakajām kļūdām)- tad ir vel lielākas problēmas , jo seko liela vilšanās.. Ja īsāk- pašpietiekams, pašapzinīgs cilvēks nevis iedomāsies , ka ir savai dzīvei un sev tas nozīmīgais, vajadzīgais, vislabakais un piemērotakais, bet- viņs tāds būs - pa īstam un tāds kāds ir.


