Dzēsts profils
16. jan 2012. 19:39nr.1- nepiekrītu, bet katram pašam ir izvēle- kā uztvert dzīvi;
nr.2--- no nepiepildītām vēlmēm... kamēr vienkārsi kaut ko vēlies- kādas tur ciešanas..
nr.3- jā, arī no neapmierinātības, neērtības, diskomforta;
nr.4-daļēji jā, bet ir vel daudz un dikti dažādi varianti- kādēļ un kas rada neapmierinātību;
Tāda laimība, kad cilvēks ir atbrīvojies no visa, visa, manuprat, vairak asociējas nevis ar kādu saskaņu ar sevi, harmoniju un iekšēju stabilitāti, bet drīzāk ar veģetēšanu dārzeņa līmenī.
Nauda dod varu, sekss dod varu, vara pati par sevi ir dikti kārdinoša štelle... bet tajā pašā laikā to visu var uztvert arī par stimulu , nevis par bremzējošu spēku.
uz V. 16. jan 2012. 19:37tēma radās izejot no "sirds zālītes" ierosinātās tēmas un paredzu, ka šī tēma ievilksies uz ilgu laiku, vērtējot "psihaloga", kā sevi mēdz dēvēt "Lavanda Mainīgā". Tēma ir aktuāla, skatoties, ka šādus cilvèkus izvēlas ANO sesejas laikà!.. Vienīgais, ko vēl neuzzināju, kāds ir licenzes reģistrācijas nummurs!...
Aleksandrs V. 16. jan 2012. 19:37....kamēr saglabāsim savu identitāti,tikmēr pastāvēs pacietība....
uz V. 16. jan 2012. 19:35Loģisks secinājums..., bet pie demokrātijas neder pat dempkrātiskais piegājiens... Ej vai no priekšas vai pakaļas, -tik un tā paliksi muļķos... Kā tagad tautā saka, "gribi problēmas, iesāc biznesu..."!...
Dzēsts profils
16. jan 2012. 19:32Vai tas ir briedums - nezinu, bet lielako daļu apzinīgā mūža tā esmu darījusi. Kas tad cits, vai kurš tad cits ies un atbildēs par maniem vārdiem, darbiem, nedarbiem? Tacu ka neviens..
Dzēsts profils
16. jan 2012. 19:30Pasaules gals tas patiešām nav, tada vidēja izmēra lokāla nepatiksana - jā, varbūt. Par tām divām mūždien kopā svilstošajām pagalēm- abet deg arī viena, ja ir dikti sveķaina- un kā vēl svilst, deg tā, ka rūc... Un šajos gadījumos- kā reiz deg viena, jo tā bēgšana no attiecību problēmām pa taisno uz citu gultu- tā ir viena cilvēka konkrēta izvēleun lēmums. Otrs viņu ar varu diez vai uz to svešo kojku stiepa , vai ne. Ja piekrāptajai sievai ( vai vīram..) dikti gribas justies par kaut ko vainīgai(-am), var sevi sabārt, ka kļūdījās dzīvesbiedra izvēlē.. Un apdomāt- ko darīs nakamajās attiecības, betko- labak nedarīt , pat nemēģināt.
Anna N. 16. jan 2012. 19:19Paldies, Annij, turpinājums feins
Vineta K. 16. jan 2012. 19:15Lai ka tur nebutu,pagale viena nedeg.Tatad secinajums.Abi vainigi.Tatad ari mila jau sen bija zudusi.Un ielapus labak nelikt,tavaita tas agri vai velu ta ari izbeiksies
Dzēsts profils
16. jan 2012. 19:07... kā turpinājums tavai govju '' sistēmai''":
Stulbuma kalngals. Kam man ledusskapis,ja es nepīpēju.
Mairita G. 16. jan 2012. 18:52Arvil,Es velnu no alas ārā nemānu,bet pacietības man tiešām daudz.
Mairita G. 16. jan 2012. 18:51Jāni, kādēl tiekot amatos mēs sākam tā domāt par savām kabatā.Kaut kur pazūd ideāli.
Arvils S. 16. jan 2012. 18:47nevajg velnu aiz usam kutinat!Uzreiz dzive radisies savadaka!
Arvils S. 16. jan 2012. 18:452006 gada 11 septemberi ielidoju Anglija! Nu i ko,neko atteja!






