Vai nav pārāk egoistiski domāt tikai par sevi?

Tev drīz jaiet gulēt...   ...par ko sapņosi...   ¿

es jau runaju.........4.....un kurlmemo ari maku

par kaut ko man ir prieks, -tu proti skaisti sapņot....

Tev to neviens neliedz.Varēsi runāt daudzās valodās.

nekads kopa ....musu......mes.....vairs nebus.....bus es .....un mans

....tavas acis es nesajaukšu ne ar ko citu...    

Gribam mēs to atzīt,vai ne bet mēs tomēr esam aktieri,kādā augstākā spēlē,turklāt-jau ar iedalītu/jeb paša izvēlētu vēl pirms atnākšanas te/ lomu un režisors ir bezkaislīgs,mēs paši sev izspēlējam,kā sāpes,tā prieku,viņš piespēlē tikai iespējas,bet ko mēs ieliksim šajā spēlē,ko saucam par dzīvi,kādas emocijas un galvenais-cik patiesas,cik pozitīvi,vai negatīvi virzītas,tā jau ir mūsu daļa un mūsu daļa ir tā,kā mēs uztveram šo dzīvi,kā dāvanu,vai kā sodu,kura mums piedāvā visu izjūtu gammu,no tā arī tā veidosies tāda.Es nesaku un arī šai tekstā nerunā par to,ka jūtas ir jāspēlē,ka dzīve ir jāspēlē,bet ir jāpalūkojas reizēm uz visu no malas,lai labāk izprastu,kas notiek...kas mēs esam tai,vai citā situācijā,vai spējam ko mainīt un tad darām,bet jau ar citu skatījumu uz lietām un notikumiem,jeb nespējam un neskrienam ar galvu sienā,bet vienkārši pieņemam to kā ir...lai kas mēs būtu,lai ko darītu, mēs vienalga dosimies ikviens TURP ,cits agrāk,cits vēlāk,tāpat,kā citi jau ir aizgājuši un viss pasaulīgais ir palicis tāds pats,kā bija pirms manas atnākšanas  un paliks pēc aiziešanas,jo spēles noteikumi nemainās un nemainās pasaule,mainās tikai cilvēki un dekorācijas...

  Jautājums bija- vai tu tici cilvēkiem? Neticu! Piečakarēs pie pirmās iespējas...

Iznākot no šo brìd "Sirds zālītes" bloga, man ir pilnīga un nešaubīga taisnība, -par "cimdiņas" eksistenci...!    ...?;)

  Redzi, Vilni, es neesmu psiholoģe un man pat prātā nav nācis par tādu kļūt.
  Novērtē sevi- Tev tika dota iespēja ...atklāt sevi un dabūt darbu, dzīvošanu...
  Bet, tā kā esam vīlušies dažos cilvēkos, tad nākas meklēt nopietnāk...
  Ja nu tas nav, nebija saprotams, tad nevajadzētu vainot citus un celt neslavu...
  Es, piemēram, Tev personīgi, neesmu neslavu un visādu citādu sliktu info devusi nevienam...atklāti ne.
  Tad salīgsim mieru un šķirsimies kā pieklājas- Tu vēlējies to, ko es nespēju, bez nopietnas info, Tev sniegt.

Bet mēs to varam.Šoreiz varbūt valodas dēļ.

Kas tas par sapni, tas tik tāds eiro remontiņš vien ir!

un paldies Dievam, ka tas nav liegts

...to mums grūti saprast......,turēties kopā.....

....    kaut kas traks..tā pārdzerties...

Atļauties būt naivai, tā ir liela lieta, jā, un arī greznība. Nereti saskarsmē ar cilvēkiem ļauju viņiem lūkoties uz manu naivumu..., un izpausties kā vien viņiem tīk, jā un arī varas mirkļus izbaudīt ļauju pār manu naivumu. Tādā veidā ļoti labi un sev noderīgi zinu un izvērtēju ar ko man ir , būs, un vai nebūs darīšanas vai jebkas kopīgs...
P.S. smaidu es , un pasmaidi arī Tu!

Esmu vīlusies savā vērtējumā un tajā, ko no cilvēka it kā varētu  sagaidīt, bet ne cilvēkā pašā.Un tā vilšanās ir mana personīgā problēma, nevis cilvēka kāda vaina- viņš ir bijis tāds kāds nu ir... un viņam ir [pilnigas tiesības neatbilst manam vērtējumam.

Tagad ir pienācis brīdis,kad vajag turēties kopā.Bet latvietis vienmēr bijis savrups.

...ja ,nav problēmu cilvēkam ,tad viņš tas meklē.....
no labas dzīves uz labāku -  neaiziesi....ar laiku sapratīs....
..mums vīriešu  maz paliek....vāji tādi, visu sievietei jāvelk, jācīnās...
lai paši  ko panāk, un izcīna,...bet tad paliek nepieejami...jo, ko jūs, sievietes mūs tik čakarējiet....:) ..atņemt visu naudu gribiet....:)