Grūti teikt- esmu vienīgais bērns saviem vecākiem.. lutinata  par daudz netiku , vismaz ne ar 100% uzmanību no vecāku puses, tapat ar uzņēmību arī ir viss okey. .
Mammai bija brālis- tātad dažādu dzimumu bērni , tur nu konkurence un sacensība gāja vaļā visu mūžu, pat pieaugusiem esot.

Bet varbūt tā ir tā puķe,/ īsto nosaukumu nezinu/, kuras zieds aizverās tikko tajā ir ielīdis kāds kukainis, vai muša. Ziedu veikalos ir nopērkama.

sAVU PRIECINU,ABI DAPUJA.bET,KURS BIJA LAIMIGAKS,PARTO VAR ARI PASTRIDETIES.......

Mīlestība mēdz būt dažāda, tā ir kā zieds, kas uzplaukst, vai nu saulē vai ēnā...

Kārumos...

Spītība, rētas atstāšana otram, aizbēgšana, --- vai tur vispār  ir mīlestība.. Ja mīl, tad saudzē, nevis dara pāri.

Pārņemtība ar kaut ko  un koncentrēšanās uz kaut ko  vienu... tā varētu teikt. Nav teikts, ka tie ir vājas gribas cilvēki, viņiem drīzāk ir kādas personības  un/vai psihes problēmas.

Ja divi cilvēki mīl viens otru... šādus svētkus var svinēt katsu dienu.

Mēs noteikti zināsim labāk.

Liela daļa stereotipu jau patiesībā nekas slikts nav- tā ir paaudzēm krātā pieredze, novērojumi un secinājumi..
Laiki mainās, sabiedrības vērtību kritēriji - arī, taču galīgi atmest visu iepriekš pieņemto- arī nebūtu prātīgi.. Labak- piemērot un pielāgot to mūsdienu ritmam..

Sentimentāli.

Kāpēc ielīdi?Vai ar varu kāds piespieda?

aardosas,piem.-dusmas,naids

tur tev taisniiba

Loti cienu so dzejnieci,kura radija burvigu dzeju,skaisti

Neprāts pavada mūs visu dzīvi, lai gan brīžiem domājam , ka tas tā nav

Abi zaudēja.

varbuut gadiem ejot esmu kluvusi praatiigaaka...jauiibaa daudz  kas patika.

Vienas no jaunības mīļākajām rindiņām.