Medus M. 10. feb 2012. 14:51Par emocijām ir runa, nevis par domu...
Lauris E. 10. feb 2012. 14:50Man pa ķērienam gadās grāmata un es vēlos noskaidrot, ko jūs par to domājat.
Šis pats teikums rada destruktīvu domu.
Ingrida X. 10. feb 2012. 14:50Ir jau, Inetiņ, smuki- ka ar to prātu var sadraudzēties....bet- ja pavisam pa nopietno- nemaz negribētu tā prāta pavadā staigāt, jo- izpaliktu viss tas, kas galīgi neiet ar to kopā, bet- tieši aiz kā ir brīžam tik interesanti:)
Dzēsts profils
10. feb 2012. 14:50Ak , ak ... Arī tādi ir pieradināmi ..., ja kas ...
Dzēsts profils
10. feb 2012. 14:46Tā gadās ..., kāds reiz teica ..., un teiks vēl daudzi - pēc mums ...
Medus M. 10. feb 2012. 14:44 Romi, Tu mani sasmīdināji. "'Ja nav kur iet, ir jāiet uz mājām."'
A, bet kur vēl citur, ja ne mājas un darbs? Tādā salā...
Valdis V. 10. feb 2012. 14:44kā, kā nostrīpoji jaukumiņu kā, ar entiem iksiem, laikam jauna cepure, vai matus pārkrāsoji ?
soins t. 10. feb 2012. 14:43Nu, un kur tad tagad ir Tava smukā čušssss...
JAUKUMIŅŠ n. 10. feb 2012. 14:42vo velns ,Valdi ,šitie peršiņ jau -tas jau pa romantisko
Valdis V. 10. feb 2012. 14:41Inet, večiem ir ko piebilst, bet šie gaida lai kārtīgi izvārās, pusjēlu gaļu nav labi ēst Jāpagaida, kad ūdenskritums uz vasaras beigām paliks rāmāks
JAUKUMIŅŠ n. 10. feb 2012. 14:40Valdiņ ,ja tās ,,vecenes ,,nenāks ,kas tad to pujen atnesīs ?
,,vecenes ,,ar ir balss tiesīgas ha ha
un kad runa ir par vecenēm ,mums sav kant kautkā ir jāaizstāv ,kas mani( krokodilu )cits aizstāvēs ,ja ne es pati sevi ha ha
Valdis V. 10. feb 2012. 14:40šitas ir mans mīļākais pantiņš visā penterē:
Jau arī manos matos sniegs
Un nekust it nemaz
Bet man kā agrāk citas nav
Par tevi labākas
Ineta L. 10. feb 2012. 14:39Valdis Veiders 14:31
Tā nebija Tev atbilde, es ar meituškām parunājos.
Un pojenes nav tās sliktākās, skaistas un smaržīgas!
Redz, izskatās, ka večiem nav ko piebilst
Valdis V. 10. feb 2012. 14:38Kad saule no mums novērsās
Pa lēnām izbalojot
Mēs viens pie otra tvērāmies
Un putni aizlidoja
Mēs palikām, mēs palikām
Ar tevi divatā
Tu mīļotā, tu mīļotā
Tu mana vienīgā
Mēs palikām, mēs palikām
Ar tevi divatā
Tu mīļotā, tu mīļotā
Tu mana vienīgā
Pa baltai cirtai ievīties
Jau tavos matos lūko
No putniem aizlidojušiem
Pa kādai baltai pūkai
Jau arī manos matos sniegs
Un nekust it nemaz
Bet man kā agrāk citas nav
Par tevi labākas
Jau arī manos matos sniegs
Un nekust it nemaz
Bet man kā agrāk citas nav
Par tevi labākas
Gan putni atpakaļ būs drīz
Ar pavasara krāsām
Bet mūsu matos krāsas šīs
Nekad vairs neielāsos
Un saulei uzsmaidīsim mēs
Ar skumjām neslēptām
Tu mīļotā, tu mīļotā
Tu mana vienīgā
Dzēsts profils
10. feb 2012. 14:38Zifftiņ , tas kontextā ar Andra komentu un viņa profila bildi ..
Sorry , ja ne par bloga tēmu ...
Valdis V. 10. feb 2012. 14:37mana, jopiķ, paliek tāda, kādu es šo pirmo reizi noģērbu un nemuldi te ko nesaproti
Evita A. 10. feb 2012. 14:35Atmiņas paliek , tas labāk , kā tukšums ...




