Nebraukšu "lielajo spēlēs".
Palikšu pie tā- kas AP un ar MUMS.
Ikdienā.

Vai dažbrīd- noklusēta/skaļi /publiski/ neizteikta patiesība nav vairāk vērta, kā mazi, cilvēku pasaudzējoši, meli? Pie tam- ja labi apzinies, kas tas par cilvēku, un kā viņš to uztvers? ..
...................................................
Esmu melojusi, jā!, bet tie NEKAD NAV BIJUŠI MELI, KAS GRAUJOŠI IETEKMĒTU KĀDU DZĪVI, KĀDU LIKTENI!!!! NEKAD!!! Jā, esmu melojusi/noklusējusi gan, ne reizi vien, bieži- vnk nezinot, kā pateikt šo patiesību saudzīgāk!!!!! Esmu pat pamelojusi, lai kādam nesāpētu gauži.

Esmu klusējusi, kad apzinos it labi, ka mana patiesība tāpat paliks viena, gaisā karājoties. Un- neizmainīs neko.

Es iestājos par godīgumu te, konkrēti- šajā vietnē. Vai panācu ko?? Nebūt. Jo vnm būs laumas, kurām tas viss šķitīs pieņemoši un normāli.

Neatteiktos !    

Trušiem noteikti garšos !  

Rittīgi amerikāņu kalniņi !  

Viens celms visiem ,   no alkatības saknēm barojas !  

laba ideja - ķirši aplieti ar balzāmu,pie tam nebojājas

to atceros tikai es...to neatceras manas māsas...jo viņu pasaule bij cita!...un nekādu saistību ar šiem Matiņiem...

man bij teliņš un cūciņa, kura pāri manam augumam...gandrīz kā krājkasīte aizgaldā...un daudzas kolhoza govis...viens bullis, ko par dzintaru sauca...un ķēve zenta...bet pēc tiem sekoja daudzas citas dzīvas Lietas...ko vērts atcerēties!
...tas suns, kuru vilks Nogrieza...melns...kažoks tam bija....mazs spēlējās eveļskaidās...un reiz...kad pa āru dzīvojos-iedomājos-iešu pie sunīša mājās!..tur silti...krāsns kurās...

par bērnībām...man nebija nevienas rotaļmantas! un es par to esmu pateicīga..ka mans prāts netika novirzīts-pasakām!
es atceros tikai gumijas pīkstāmo runci zābakos un lelli...kuri par vēlu atnāca...man bij kaķēni, sunītis...un kaķene, balta, kura manos un viņas12 gados-pazuda...es turēju aizdomas uz mammu, jo tā zināja! bet neteica...
un ja neteica...tādad kaut ko slēpa...

Visus Tavus variantus...piekrītu,ja jau 2.

mazliet par saldumiem...ne no vasjas operas-iecerētās..būs tāpat labi...protams, ka būs...bet pēc maza brīža...
saldums-cukurs izbeidzās...man bij ķiršu kompota burka...pilnum pilna piestūķēta...reiz pagaršoju-ģifts...atliku ledusskapī atpakaļ...zilskābe..
nujaaa, un pirms dienām četrām izvilku-pievienoju rīta kafijai...nodomāju...tad jau manīs...
un staigāju kā mākonī...veselas trīs dienas!...izrādās-ķirši bij aplieti ar balzāmu...
un tieši tāpēc tie nebija sapelējuši...bet tā puslitra burciņa bij dāvināta kā Noslēpums!

Necenties atgūt bērna prātu! Ja tas nav,tā tam būt!

man šie ģīmji sāk atgādināt Tārpus...tos par čūskām sauc...un arī Mozus tam darināja pielūgsmes tēla atveidu un to pielūdza...tuksnesī...jo tie-jūs Aptīrīs!

nebūtu par ko runāt...

Mani tas nesatrauc-daudzām personām Reklāmas jomā-eleganti apstākļi...

Jūtot pievilcību vienam pret otru - rodas neaizmirstamais strāvojums

nevienu indi pa ceļam-neņemt ceļš nav garš...un es nevēlos to saīsināt...piestrāvot ar ļaunuma sēklām.

Ja jau 2 puikas,būs tikpat saldi...