Vasilij, tu sev nevari atļauties,bet puikas  tev jāieved laimes mājā!

Nevaru atļauties,atraitnis

Labi jau labi ..., Vasilij , sapratu - uz Jūtūbes pļaviņu neiesi !

Tikpat par tavu-Tēti-Mammu(ar lielo).Burtu.

Vasilij..., :-)
Tev arī kkā derētu maršrutu pamainīt ..., Amigoslenda ->kapiņi ->Amigoslenda..., pa šo vienu tik kursē un kursē ...  

Ak !   beidzot arī slinkais Max - uz Jūtubes pļaviņu pēc puččītes aizčāpojis !   un tā puččīte..., tā puččīte..., puččīte tā - mani mīļie Skorpiji ir !!!!!!!!!!!!!!!!     paldies...

es tevi sapratu...un vēl šautuvītes ar zaķīšiem, pīlītēm...bet-vai pa glumu stabu-umurkumurā vari uzkāpt

Neko nevar zināt....., kas aiz pagrieziena būs. Sniegs ir nosedzis pagātnes pēdas...

https://www.youtube.com/watch?v=4W_7ZOzmrYU

kuro aliņā to ietrenkās tie būs zaudētāji...bet patiesībā būtu jābūt vinnētējiem...medījumu jādzen savā mājā
ja nu vienīgi...kad pastāv noteikums, ka šaibiņa ir granāta..tad jā...kā bumbiņa ar laika degli...bet tā-ir smieklīgi paskatīties tās trenkāšanu tie esot īpaši trenēta vienība.
sapratu-puikām nekad nebeidzas bērnība...un tie nav jāņem nopietni-pie sirds!...tikai saprotami kā bērni.

un mazliet par gladiatoriem...tie iziet tikpat sejsargos kā hokejisti...tikpat bruņu tērpos...bet tie trenkā kā runču bars-pelīti-šaibu...vai cik smieklīgi un-nekaitīgi!

ir laiki, kad cilvēki metas galējībās...vinnējot met vēl...un paspēlē visu...mēs esam atvērti sakritībām!...kaut kas līdzīgs zelta drudzim-/nekad neatmetiet cerību/ ka arī jums nospīdēs laime.
laime...jā...tā ir filozofisks jēdziens...iziet uz to kā gladiatoram ar lauvu-arēnā.
ja tava laime ir atkarīga no banknotēm...tu vinnējis-esi reāli apstulbis...kļūsti neuzmanīgs...tā vienkārši ir narkotika, kas aizmiglo skatu uz pasauli..tā kļūst tik maziņa...mazāka pat par tevi pašu...tu esi kļuvis vergs.
es gribēšu villu un pēdējā modeļa auto...un algošu aptekšnus..bet jau to rakstot, man kļūst garlaicīga šī tēma--->bet! ko darīšu es?!
nu labi...apskatīšu Viktorijas ūdenskritumu...bet es labi zinu, ka tas ir dabas veidojums...grandiozs...tikpat labi varu apskatīt sīku tērcīti...kas ir tieši tāda pati!...un beigu galā, man būtu žēl atzīt, ka esmu tikai   tāds pats kā nabaga bomzis, kurš lūdz dieva žēlastības no cilvēkiem...jo kāds to naudu ir sponsorējis...un nevinnējis sev...cerības zaudējušo pienesums....bet-ne cerības atmetošo-jo, kas iekritis azartā...tas neatkāpsies metīs vēl, kā strūklakās ekskursanti!
tur ir drošākais laimests-tikai-uzlasi...vienā mierā

Ne vienmēr. Mani šodien pārsteidza negaidīti.

Optimistisks skats uz dzīvi  

sarkansaule selgā brien...balta kaija dusēt steidzas.
rīts būs auksts...sīva cīņa ar salu...saģērbsies kā sīpols mizās...
kas būs pēc tam...kad dienasvidus...pa vienai-lupināsi mizas nost...
... kalnos kāpsi..tev kļūs arvien karstāk...un miziņas būs kā atstātie dzīpari...pēc kuriem tevi-atradīs-galīgi kailu virsotnē...saulei tuvāku esam!

Mūs nemeklē,mēs paši izvēlamies.., kā rezultātā nonākam šeit uz zemes.Bezgalība- tīri labi sadzīvoju ar savu bezgalības ciparu un tas man grozās uz riņķi...  

izklausās pēc deklarēšanās Draugu portālā
/ir vajadzīgs aizbildnis, kā sēklas materiāls, uz kuru pamatojies./
vispār stulbi, ka nevari pats būt pastāvīgs par sevi....likums/noteikums/ to aizliedz....ieiet kaut kādā sabiedrībā pašam...nevis pie rociņas kādam...kā mazulim uz kristīšanos...bet jau apzināti!...kā izvēli savu.

braucot ar autobusu, gandrīz kā matriksā

  Te nebūs neviena nelaimīgā!

Viegli piejama vieta!

   Darba cilvēka rokas!