Lilija L. 3. feb 2017. 12:14

Galvenais, lai uz plaukta rindojās    un galvenais laicīgi putekļus notīrīt..a tos kur nauda noslēpta, galvenais, laikā izpurināt

ierakstam «Joks...»
Benita L. 3. feb 2017. 10:30

Šķiru un paaudžu starpība bijusi visos laikmetos.Mūsu laikmets ir tāds kādu paši izaudzinājām.

ierakstam «Prestižš»
SFI L. 3. feb 2017. 00:23

Es sajūsmā Ingrīda, pirmo reizi Amigosa vēsturē,
tavs koments bez sarkasma, cilvēcisks, saprotams, aplausi
Tomēr Tu vari būt cilvēciska

Guna a. 2. feb 2017. 21:22

Paldies par Tavu brīnišķīgo komentu , Kevin ...

... tikšanās ikviena -
ir šķiršanās sākums ...
sākums ikviens ,
mirklī jau nākamajā -
................. projām ir nākums .
pieskaries vienmēr -
reizi kā pirmo ! reizi - pēdējo ...
viss mainās un plūst ,
neatņemamas ! sajūtas tās -
pieskārienu dāvātās ,
........................... saņemtās .


https://www.youtube.com/watch?v=UNmCWO-bdu0

Guna a. 2. feb 2017. 21:04

..................... āmen .
Dots devējam atdodas , Ak Men !

Gunars S. 2. feb 2017. 19:53

B.Pugo būtu ierādijis katram savu māju Sibirijā!

ierakstam «Katram SAVU māju...»
Ingrida X. 2. feb 2017. 19:20

Nē, man nederdz šī vieta.
Te joprojām ir mani sarakstes draugi.
Man ir žēl, no sirds žēl, ka šo vietni pametuši cilvēki, vismaz blogos, kuru domas patika lasīt, ar kuriem patika gan pa nopietno, gan pajokoties, un viss tas bija bez kādām tur pielīšanām, pakaļdarinājumiem, ai, nav vērts!!! Tās vnk bija dzīvu cilvēku dzīvas sarunas/parunāšanās, ar visu dabisko emociju gammu tajās. Un arī tad, ja kādam kas likās ne gluži tā, varējām lietas izrunāt, pārdomāt, saprast kaut ko jau savādāk. Tgd te pavalda mākslīga gaisotne, pagaidām vēl- ar retiem izņēmumiem. Un nevajag to noliegt vai atkal mest ko manā virzienā- vai es Jūs tramdu?? Pa reizītei nenociešos, kad redzu granddāmas aplidojumus. Nelasu jau speciāli, bet- tad, kad ir laiks, nenoliegšu- paskatos gan vienā otrā jaunā uzveidojumā, kas parādās ar apbrīnojamu precizitāti, kuras pašmērķis tāpat skaidrs- palikt sevas virtuālās izdzīvošanas"virsotnē", vienalga- kādiem līdzekļiem (citu virsotņu jau laikam vnk nav!) Nu ko? Lai jau sanāk!! Un sanāks jau arī- neskaitāmi daudz to, kuri runāja dabiskā cilvēku valodā, kuri dalījās tajā, ar ko vēlējās patiesi padalīties, no šīs "skatuves" nogājuši.

Atvaino, Lauma, ka tas Tavā blogā- savu taču neveidošu vairs. Vai nekad? Nezinu.

Minka M. 2. feb 2017. 18:31

Nuja,,savs ir savs nebus ne īrets,ne palienēts,un savā mājā ir lielāki prieki,kā svešajā,,,.

ierakstam «Katram SAVU māju...»
Vasilijs P. 2. feb 2017. 16:34

Lai izjūt,ko nozīmē-pašam savs...Pugo kungs piekrita-izdalīt iesākumā pirmrindniekiem,mazdārziņus,bet rindas kārtībā,kā ŽIGUĻUS.

ierakstam «Katram SAVU māju...»
Dzēsts profils 2. feb 2017. 15:19

tas ir veiksmes stāts- citiem...bet pašiem-prom! tur mūs sagaida...apmāca opcijas...nav jārunā...tikai jāizpilda-uzdotais...tu māki nogriezt austersēnes..nemāki-parādīs...tavu uzdevumu...un cik ātri varēsi...cik daudz...tik arī saņemsi...un nejautā...ja nejauši esi kara rūpniecībā,   kam tās čaulītes gatavo-nav tava daļa!-dari...ja ne-prom..un ja muldēsies-pie sienas!
tas arī ir veiksmes stāsts...par tiem, kas izglābās

ierakstam «Veiksmes stāsts?»
Dzēsts profils 2. feb 2017. 15:14

tauta nemīl savus varoņus...tā dievina visu, kas nav no tās...tas ir augstāks!...un gaida izsenis...kā gadsimtos ierasts-savus Glābējus...pasaules atzītos...
jāsāk domāt, ka latvietis ir tāds pameža variants...nomākts...un katrā brīvā vietā-iecels-no citām zemēm nākušos-tos par gudrākiem uzlūkodams.
ahhhh.... ko nu mēs... mēs jau tik tā-pa jokam....

ierakstam «Veiksmes stāsts?»
Dzēsts profils 2. feb 2017. 15:09

un ko gan rainis ar savu pseidonīmu bij domājis...pārvērtās...no nieka latvieša pliekšāna...par lietutiņu...kas sijājas, rasina...kāpēc tas kaunējās jo savu tēvu uzvārda...pliekans likās tā domu murgu garam...arī bībelē ir teikts-no turienes neviens izcils-celties nevar...
un jā!...arī aspasija...tāpat-sevi identificēja ar sengrieķu dievībām...vai man ...durakam...tiešām jānotic, ka neviens no šīs muklāju ...mežaiņu tautas nevar būt dižs...un dižoties! par spīti aizspriedumiem..tautā valdošajiem...ka no tās neviens nevar celties!

ierakstam «Veiksmes stāsts?»
Minka M. 2. feb 2017. 14:34

Tur augšā-vienmēr kāds ir un redz un dzird ikkatru cilvēcinu uz zemes,,, zem saules

Minka M. 2. feb 2017. 14:30

Bet vismaz riepas nespolē uz plika/kaila ledus,,,
Var ģērbties paplāni,nevis biezos kažokos un saldeties,,
Vari tik iedomāties sniegu,,,
Un man patik pavasarīga ziema,nekā ziemigs pavasaris,,

ierakstam «Ziema !»
Minka M. 2. feb 2017. 14:28

Vienam celmam ir daudz saknes,tāpec ir viens liels auns,kuram daudz aunēni seko,,

Aleksandrs V. 2. feb 2017. 09:59

Ar kvadraciklu izklaidēties ziemas periodā - jauki It sevišķi,kad kvadromocis ieslīd grāvī,un pats aizkūleņo,mīkstā sniegā,kaut kur citur....
Jautājums,vai ziemas riepas bija uzliktas?
Ja sniega pietiekošā daudzumā,tad arī prieka daudz,kas sagādā cilvēkam pacilātu garstavokli un optimistisku noskaņojumu.  
Lūsij,lai biežāk mūsu ziema sagādātu prieku mūsu acīs !

ierakstam «Ziema !»
Dzēsts profils 2. feb 2017. 09:05

Manas ziemas izklaides, 14. janvārī. Bija ļoti skaista, sniegota diena. Ziemas prieki, patika

ierakstam «Ziema !»
SFI L. 2. feb 2017. 09:02

Gaišu dieniņu Tev šajā brīdī


Amen !!!

Dzēsts profils 2. feb 2017. 05:20

Pieskaroties upei,taa ir peedeejaa,kas aizgaajusi un pirmaa,kas atnaakusi.Taa ir ar pashreizeejo,laiku

savsem k. 1. feb 2017. 21:18

Kā teca Rainis - pastāvēs kas pārvērtīsies   ...

ierakstam «Veiksmes stāsts?»
Autorizācija

Ienākt