Ingrida X. 31. jan 2017. 20:10Cik saprotu, ne te, amigosā, tā vieta.
Bet mani aizķēra tās- "sen nozaudētās sajūtas"....
Man vnm traki bail lieka sentimenta, bet man, pēdējos mēnešos, šo- sen nozaudēto sajūtu- bijis vairāk kā daudz.. Nē, tās īstenībā nebija nozaudētas, tās vnk nebija- cilātas.. jau laiciņu krietnu.. Un tad, kad to prasīja apstākļi, tik nežēlīgi tieši, biju spiesta, vsm daļu to, pacilāt tikpat- nežēlīgi tieši..
Pirmā lelle, lācītis.. visa tā emoc.gamma, kas gāja kopsolī ar tiem.. lācītis, kuru izglābu no ļaunās tantes, un mans Puikiņš 20+un+ atceras joprojām.. Un tad... nebaidieties!!- neuzskaitīšu!!- viss un daudz kas, kas sekoja- tad... Un??- Bērni auga, kopā ar Viņiem- es...
Es?? Atceros savas rotaļlietas, saproti?- atceros!!! Pati pat nezināju, ka...
P-dies par blogu, Benita!
Ingrida X. 31. jan 2017. 19:50....... Jauki Jums- katliņā vienā!!! Kas- viens otra vērti- tie- viens otra vērti. Kuļaties, maļaties, glaimojiet, pieglaimojaties, spraudiet īkšķus anugai (tik neaizmirstiet!!! ), jo viņa- bez tiem- komā, dalāties domās, iepriekš-iepriekš-priekš-paredzamās......... utttttt. un tjprrrrrr. Jūsu brālībai- sanāk jau gana labi; slīpējiet savas prasmes te, būs- dārgakmens- izauklēts dzīlēs (dzīlēs??) šajās!!! ..
Ingrida X. 31. jan 2017. 19:41.... nu re!! Tava protežētāja klāt, kā saukta!! Laikam sēd un uzvaktē brīdi- kad! Kurš, anuga, te notēlojās balts?- konkrēti komentā, kura atsauci satamborēji??a?? .. Tu, anuga, dzīvo saukļos, saukļos, kas izskan gana jauki, bet- tikpat gana: attālināti no realitātes. Visi Tavi komenti, ne tikai šeit, protams, vienas bezgala apžļembātas, aiz to- it kā!- pareizas frāzes- visur. Tev neinteresē tēma, par kuru tiek runāts, viss, kas interesē Tev- pateikt kārtējo kārtulu. Ja- citiem tas- vienalga!- ok; vienalga Tavs garīgais tukšums, ko paud šeit, pie tam- no pašuzstutētiem augstumiem kkādiem- vienalga arī- man.
".. tā viņi no meliem ->patiesībā pārtop ! "- TU??? VAI NE???"
...................................................................................................
Jauki Jums- katliņ
Valija Y. 31. jan 2017. 19:00Politika ir maksla sarunāt vēlamo.... bet kad paklausos mūsējos neko nevar sarunāt ... it kā katrs no savas planētas.. // vakar klausīju Zīli ar Ameriku tērzējot... nu murgs//
Valija Y. 31. jan 2017. 18:56Kautkā tās smadzenes iekārtotas ka pirmais nāk prātā---tas sliktais kas kādreiz atgadījās...bet ja tā pakasi savu pakausi un mazdrusciņ piepūlies nāk prātā ari tas labais ...ta kā nesliņko... atceries to labāko ..un garīgais ar pacelsies....protams spilgtums vairs nav tas... mierīgs...
Guna a. 31. jan 2017. 18:39Lauma !
Lai dzīvo - b.a.l.t.i.e !
Baltā dzīvo lai SKAUDĪBA ! /labdabīgā !/ kas mudina Tevi - censties veiksmīgākajam līdzināties ! dod Tev - otram neko neatņemot !
Baltie dzīvo lai - MELI ! jo dod tie cerību un ticību slimajam..., nepārliecināto par sevi jo - stiprina ! tā viņi no meliem ->patiesībā pārtop !
Ellē ratā lai -> tie ! žulti savu uz citiem lejošie , sevi baltu - tā parādīt cerošie !
Guna a. 31. jan 2017. 18:31Guntar ...
... pusnakts Sapņu ielā -
klīst nabagi , karaļi klīst ,
priekameitas un klauni ,
arī visādi citādi ļauži -
............................ klīst .
ikvienam un katram ,
savs Sapnis ir jāsatiek -
..................... jāatpazīst .
Guna a. 31. jan 2017. 18:20Aleksandr ...
... mirkļi nāk un mirkļi iet ,
gan spoži dzirkstošie -
laimes starotie !
gan blāvi pelēkie -
ikdienas rūpestos kas ,
arī sāpes nesošie -
garām mums nepaiet ...
katrs atnākošais -
drīz aizejošais jau kļūst !
tā - tā dzīvīte plūst ...
mēs plūstam tai līdz ,
mirkļus izdzīvojot -
............ mums dāvātos .
Guna a. 31. jan 2017. 18:10Ne vnm , Vasilij ..., kūst uz mēles - karameles !
Ingrida X. 31. jan 2017. 16:20Nebraukšu "lielajo spēlēs".
Palikšu pie tā- kas AP un ar MUMS.
Ikdienā.
Vai dažbrīd- noklusēta/skaļi /publiski/ neizteikta patiesība nav vairāk vērta, kā mazi, cilvēku pasaudzējoši, meli? Pie tam- ja labi apzinies, kas tas par cilvēku, un kā viņš to uztvers? ..
...................................................
Esmu melojusi, jā!, bet tie NEKAD NAV BIJUŠI MELI, KAS GRAUJOŠI IETEKMĒTU KĀDU DZĪVI, KĀDU LIKTENI!!!! NEKAD!!! Jā, esmu melojusi/noklusējusi gan, ne reizi vien, bieži- vnk nezinot, kā pateikt šo patiesību saudzīgāk!!!!! Esmu pat pamelojusi, lai kādam nesāpētu gauži.
Esmu klusējusi, kad apzinos it labi, ka mana patiesība tāpat paliks viena, gaisā karājoties. Un- neizmainīs neko.
Es iestājos par godīgumu te, konkrēti- šajā vietnē. Vai panācu ko?? Nebūt. Jo vnm būs laumas, kurām tas viss šķitīs pieņemoši un normāli.
Guntars x. 31. jan 2017. 15:39Rittīgi amerikāņu kalniņi !
Guntars x. 31. jan 2017. 15:33Viens celms visiem , no alkatības saknēm barojas !
Benita L. 31. jan 2017. 15:32laba ideja - ķirši aplieti ar balzāmu,pie tam nebojājas
Dzēsts profils
31. jan 2017. 15:27to atceros tikai es...to neatceras manas māsas...jo viņu pasaule bij cita!...un nekādu saistību ar šiem Matiņiem...
Dzēsts profils
31. jan 2017. 15:25man bij teliņš un cūciņa, kura pāri manam augumam...gandrīz kā krājkasīte aizgaldā...un daudzas kolhoza govis...viens bullis, ko par dzintaru sauca...un ķēve zenta...bet pēc tiem sekoja daudzas citas dzīvas Lietas...ko vērts atcerēties!
...tas suns, kuru vilks Nogrieza...melns...kažoks tam bija....mazs spēlējās eveļskaidās...un reiz...kad pa āru dzīvojos-iedomājos-iešu pie sunīša mājās!..tur silti...krāsns kurās...
Dzēsts profils
31. jan 2017. 15:17par bērnībām...man nebija nevienas rotaļmantas! un es par to esmu pateicīga..ka mans prāts netika novirzīts-pasakām!
es atceros tikai gumijas pīkstāmo runci zābakos un lelli...kuri par vēlu atnāca...man bij kaķēni, sunītis...un kaķene, balta, kura manos un viņas12 gados-pazuda...es turēju aizdomas uz mammu, jo tā zināja! bet neteica...
un ja neteica...tādad kaut ko slēpa...

