Alise .. 25. mar 2012. 13:32..Sveicieni Mārītēm..!
Dzēsts profils
25. mar 2012. 13:21Manuprāt, nē, nav jādod nekas... Jo cilvēks darīja to, ko pats izvēlējās kā pieņemamu. Un tad, kad izrādījās, ka līdz ar to- ir jāuzņemās atbildība arī par sekām- un tās sekas ir - izmaiņas dzīvē.. tad sakas vērtēšana- tās bija kļūdas, tā bija muļķība.. Tajā brīdī, kad darīja- tad gan viss bija okey, viss bija kārtībā.
Un ar šādu piegājienu- otro iespeju... tiek parādīts , ka tā varēs atkal darīt- jo - galvenais ir-- laicīgi un ar pareiziem vārdiem skaidrot notikušo, un vel labāk- lai neviens neuzzin. Bet- tā slikta darba būtība jau no ta nemainīsies un cilvēka uztverē- kas ir pieņemami un kas nē- arī nekas nemainīsies.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 13:15Ne vienmēr tas dzīves dotais noteikti būs - labāks par iepriekšējo...Drīzāk- savādāks .. Labāks tad- ja cilvēks būs kartīgi " izpildījis mājasdarbu"- iepazinis sevi un savas vajadzības...
Ja cilvēks no kaut kā apzināti atsakās- tad tā ir viņa izvēle... vienalga- kā kādam no malas tas arī izskatās. Atsakās vairāku iemeslu dēļ- slinkuma( nevēlas neko darīt, lai piedalītos kādos procesos), baiļu- ir bijusi nejauka pieredze, kas nav izanalizēta..nevēlas zaudēt to , kas ir, jo nezin- kas ir tas, ko piedavā perspektīvā.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 13:09Arī asai mēlei var būt draugu daudz. Jo arī taisnību un nepatīkamas lietas var pateikt tā, lai otrs negribētu mesties ar kulakiem virsū, bet sanāktu jēdzīga saruna.
Patiesību sakot - nesanāk viss sariebt, jo patiesiba- ir patiesība.. Riebšana ir pavisam kas cits..
Draudzēties ar saldu mēli vai gliemi ar lauru vainagu galvā- nu tas katram pašam jālemj.
Dzēsts profils
25. mar 2012. 13:00.. Un meitēnam dikti gribas domāt- ka viņa ir tā, kura palidzēs vīrietim atrast sevi, un saprast- cik skaista ir pasaule, un cik skaistas ir viņu attiecības.,.
Pirmkārt- ja virietis vēl kaut ko prasa- un šādā kontekstā- vai drīkst... tad no viņa ne vella nav, ne pirmajā reizē bija, ne tagad..- jo viņš grib, lai visu lemj sieviete... Vajag tādu fruktu.?.šaubos.
Otrkārt- bija pirmā reize, tad- kaut kas notika- nesaskanēja, abi aizgāja katrs uz savu pusi... jūtas izbeidzās- vismaz vīrietim... lūk šitas viss nekur nepazudīs- agri vai vēlu kaut kas atgādinās par iepriekšējo scenāriju- un tad jau būs dikti žēl sevis- kā es varēju noticēt tam mērglim, un tas mērglis paraustīs plecus un izmetīs- bet mēs tacu tik sen pazīstami, kas tu nezinaji, ka ar mani ir tā...
Vārdu sakot- tās ir spēlītes- vai tajās piedalīties- to lemt katrai pašai.
Sandris X. 25. mar 2012. 12:43Gaismēnu spēles , tā varētu būt dzīves definīcija .Izgaismo kādu mirkli , tad atkal citu , un mēs koncetrējamies uz izgaismoto , bet viss ir pārejošs , nevajag iespringt uz dzīves tumšākajiem mirkļiem , atceries, ka ir gaišie !
Dzēsts profils
25. mar 2012. 12:42Ja abi ir brīvi no citām saistībām, citām attiecībām, abiem ir pieņemams šāds attiecību modelis- tad nekā nosodāma tur neredzu. Ja tās brīvās attiecības ir tikai viena piedāvātais variants, otram- nepatīk, vai arī- kādam no viņiem ir ģimene vai citas pastāvīgas attiecibas- tad- tā nav apsveicama izvēle, bet tikai pašu slinkums un nepatiesums.
Sandris X. 25. mar 2012. 12:40Klipiņš nepatika , bet kaimiņš Tev jauks ! Lai veicas jaunajā mājvietā !
Sandris X. 25. mar 2012. 12:35Skumji , kad bērns kļūst par apgrūtinājumu , šie divi vēl nebija tam gatavi .
Ineta L. 25. mar 2012. 12:04Izskatās, ka cilvēki pat īsti nemeklēja izeju, lai pabūtu divvientulībā... Japiekrīt Jautrītei, ka abi kopā var pabūt, arī, ja bērns guļ, ka arī pienakumus uztverot ne ka slogu, bet pārejošu parādību, bez kuras vienk. šajā dzīves posmā nevar!Zinu, ka man pašai obligāti vajadzēja ar vīru kaut kur izrauties, vismaz uz vienu vakaru, pāris stundām nedēļā. Un aukli uz vakaru mierīgi var dabūt no draugu pulka, nav obligati jabūt vecmāmiņām. Es ar šonedēļ "piestrādāju" par aukli zīdainītim, manas draudzenītes mazdēliņam(draudzene arzemēs).
Ineta L. 25. mar 2012. 11:53Man visvairak patīk par to apklušanu, kad nav ko teikt- tatad, ja sākam sunīties blogos, tas liecina, ka gudrība tu-tū!
Par dabu pilnīgi piekrītu, pati uz sevis izbaudīju, sekas bija bēdīgas- 5 mēneši uz "biļetena", slimnīca, sanatorija! Izdegšanas sindroms... nervu spriedze, pārpūle parāva vaļā hroniskas kaites!
Dzēsts profils
25. mar 2012. 11:45Pieredze ir noderīga tad , ja tai ir pielietojums .
Dzēsts profils
25. mar 2012. 11:24Ja dzīve Tev piespēlē citronus, spied no tiem apelsīnu sulu.... un citi lai atvērtām mutēm brīnās, KĀ TEV TAS IZDODAS! Sarežģīti vai vienkārši?
Dzēsts profils
25. mar 2012. 11:07
Dzēsts profils
25. mar 2012. 11:07No manis visām Maritām..





